Čells džezā

Čellists Frederiks Katcs un viņa gara mūža laimīgais stāsts

Čellists Frederiks Katcs un viņa nozīme džeza vēsturē

Īsa Freda Katca biogrāfija

Frederiks Katcs jeb Freds Katcs bija mūziķis, komponists un skolotājs. Pateicoties viņam, čells kā instruments tika plašāk izmantots džeza mūzikā. «CODA magazine» Katcu nodēvēja par «pirmo īsto džeza čellistu». Arī pirms Freda, piemēram, Oskars Petifords čellu izmantoja džezā, taču tad tas vairāk pildīja basa funkciju, parasti izmantojot «pizzicato» tehniku.

Katcs dzimis Ņujorkā 1919. gadā. Nācis no partikušas ebreju izcelsmes ģimenes, viņa tēvs bija zobārsts, bet viņš vēlējās, lai visi viņa bērni būtu mūziķi un kopā varētu spēlēt Bēthovena trio, ko viņi arī darīja. Tēva un mātes senči bija no Krievijas. Freds Katcs deviņu gadu vecumā sāka spēlēt klavieres un tad čellu, bija ļoti apdāvināts bērns. Mācījās pie pazīstamā čellista Pablo Kazāla un jau agrā vecumā uzstājās ar Nacionālo simfonisko orķestri. Ilgu laiku Freds nodarbojās ar klasisko mūziku.

Otrā Pasaules kara laikā Freds bija Septītās armijas muzikālo priekšnesumu aranžētājs un pasākumu organizators Vācijā.

Ar džezu Freds sāka nodarboties kā pianists. Viņš spēlēja dziedātājai Lenai Hornai. Čiko Hamiltons bija viņas bundzinieks, tā Katcs iepazinās ar Hamiltonu, un tas bija nozīmīgs pavērsiens viņa turpmākajā karjerā. Čiko Fredam stāstīja, ka gribētu izveidot ansambli ar neparastu instrumentālo sastāvu. Freds piedāvāja čellu. Kad viņi bija pamēģinajuši un sapratuši, ka visiem mūziķiem kopā skan labi, tika izveidots «The Chico Hamilton Quintet». Sākumā Freds spēlēja ansamblī gan klavieres, gan čellu (pārsvarā tikai balādēs), taču kādas uzstāšanās reizes pārtraukumā viņš sāka improvizēt uz čella.

50. gadu beigās Katcs pievērsās filmu mūzikas rakstīšanai, viņš uzrakstīja mūziku vairākām atpazīstamām mistera Kormana mazbudžeta filmām — «The Wasp Woman» (1959), «The Bucket of Blood» (1959), «The Little Shop of Horrors» (1960).

Vēl viņš sniedza lekcijas par mūziku, antropoloģiju un reliģiju Kalifornijas Universitātē. Freds Katcs nodzīvoja garu mūžu — 94 gadus. Un arī vecumdienās viņš katru dienu pirms brokastīm spēlēja čellu.

Nozīmīgākie ieraksti un koncerti

«Zen: The music of Fred Katz» ir čellista un komponista Freda Katca debijas albums, ko 1956. gadā izdevusi ierakstu kompānija «Pacific Jazz». Daļa no šī albuma ir klasiskā mūzika, kas rakstīta džeza mūziķiem, piemēram, «Suite for Horn» («The Chico Hamilton Quintet» saksofonistam, flautistam, klarnetistam Polam Hornam) un «Classical Katz». Šis skaņdarbs ir pasakaljas formā duetam — čellam un klarnetei. Otra daļa – džeza mūzika. Šo mūziku Katcs rakstīja, kad bija pievērsies budisma studēšanai.

«Folks Songs for Far Out Folk» (1958, «Warner Bros.») — Katca interpretācija par amerikāņu, āfrikāņu un ebreju tautas mūziku.

«Fred Katz and His Jammers» 1959. gadā izdeva «Decca». Vienu no albuma skaņdarbiem «Dixie, Why Not?» Freds rakstījis, jo viņam patika diksilends.

Pirmie divi «The Chico Hamilton Quintet» albumi bija vieni no labākajiem, ko Rietumkrasta džezisti 50. gados spēja piedāvāt. «The Chico Hamilton Quintet Feauturing Buddy Collette» (1955, «Pacific Jazz») un «The Chico Hamilton Quintet in Hi — Fi» (1954; 1956, «Pacific Jazz») izcēlās ar instrumentālo sastāvu, kurā bija arī čells, viņi gribēja mainīt priekšstatu par to, kādam ir jābūt džeza ansamblim. Sastāvā Čiko Hamiltons (bungas), Badijs Kolets (tenorsaksofons/altsaksofons/flauta/klarnete), Freds Katcs (čells), Džims Hols (ģitāra), Kārsons Smits (bass) (otrajā albumā arī Pols Horns (altsaksofons, flauta), Džons Pizāno (ģitāra), Hals Gejlors (bass)). Abos albumos ir gan grupas dalībnieku skaņdarbi, gan citu autoru kompozīcijas.

Pats Freds intervijā stāstīja, ka viens no viņa pašiem nozīmīgākajiem koncertiem ir bijis agrā jaunībā ar simfonisko orķestri, kad viņš vēl nodarbojās ar klasisko mūziku. Toreiz viņš tika iecelts par čellu grupas koncertmeistaru, Kārnegī zālē orķestris atskaņoja Johanesa Brāmsa 2. klavierkoncertu, kura 3. daļā čellam ir ļoti nozīmīgs solo. Freds bija uztraucies līdz nāvei, jo negribēja pievilt diriģentu un publiku, bet, līdz ko viņš sāka spēlēt, uztraukums pārgāja un viss izdevās lieliski. Publika aplaudēja ne tikai pianistam, bet arī tieši viņam.

Īss spēles stila raksturojums

Freds Katcs vēlējās spēlēt mūziku, kas ir viņa galvā, ne tikai visiem zināmos skaņdarbus. Izmantoja klasiskās čella spēles paņēmienus — spēlēja gan ar lociņu, gan «pizzicato», «sul ponticello», «arpegiato» akordu spēle pāri visām stīgām (šo tehniku viņš izmantoja savā skaņdarbā «The Sage», ideja tam varētu būt aizgūta no Antonīna Dvoržāka Koncerta čellam ar orķestri). Viņš mēdza dublēt oktāvu augstāk vai zemāk pūšaminstrumentu spēli, spēlēt dubultnotis, kur viena no balsīm dublējas ar kādu citu mūziķi. Arī ritmisko pusi Freds padarīja interesantāku un daudzveidīgāku, izmantojot dažādus spēles paņēmienus ar lociņu — «spiccato» spēlējot sešpadsmitdaļnotis, «col legno battuto» (spēle ar lociņa koka daļu, ļaujot lociņam brīvi lēkt pa stīgām). Viņam bija laba svinga tehnika.

Katza spēlē bija jūtams tas, ka viņš primāri ir apguvis klasisko čella spēli. Piemēram, viņa «pizzicato» skanējums būtiski atšķīrās no Petiforda. Katcs izmantoja klasisko «pizzicato» tehniku ar vienu pirkstu. Tas radīja interesantu kontrastu starp kvinteta basa un čella skaņu. Improvizējot Freds labāk jutās, kad izmantoja lociņu, nevis «pizzicato». Tāpēc reti kurā ierakstā ir dzirdama «pizzicato» improvizācija. Improvizācija bija jāpielāgo čella ergonomikai, tāpēc viņš pēc iespējas vairāk izmantoja brīvās stīgas, lai paspētu nomainīt pozīciju, jo atālumi uz čella ir lieli, un, salīdzinoši ar citiem instrumentiem, tie nav tik viegli pārvarami. Kā viņš pats teica, visgrūtākais bija domāt kā džezistam pie čella pēc tam, kad pierasts katru noti precīzi no lapas nospēlēt.

Katca tonis sākumā bija pārāk solistisks, tas veidojās stipra lociņa spiediena un «vibrato» kustību biežuma rezultātā. Vēlāk viņš savai čella balsij atrada balansu starp «bel canto» un afroamerikāņu vokālo stilu.

Intonācijas un toņa skaidrība (Katcam bija ļoti laba pozīciju mainīšanas tehnika) bija gan laba, gan ne tik laba. Viņa spēlē nebija dzirdams izteikts «portamento», kā tas bija ar džeza vijolniekiem Stīvenu Grapelli vai Stafu Smitu. Katca vibrato maskēja blūza skaņkārtas mikrotonālo kvalitāti.

Protams, Freda repertuārā bija tādi skaņdarbi, kas čellam piestāv un sanāk vislabāk – melodija balādēs. Piemēri ir «My Funny Valentine» un viņa paša ebrejiskais skaņdarbs «The Sage» (Freda Katca ebreju saknes ir ietekmējušas mūzikas skanējumu).

Katcs un «The Chico Hamilton Quintet» džeza vēsturē

Tāpat kā bībops bija reakcija pret svingu, kūldžezs bija mūziķu reakcija pret bībopu. Vajadzēja nākt kam mierīgākam, principā kamerorķestrim. Šajā kūldžeza ērā ansambļos parādījās jauni instrumenti — flauta, oboja, čells. Skanējums kļuva delikātāks, mazāk tika izmantoti uzmācīgie pūšaminstrumentu galējie reģistri. Skaņdarbos parādījās gan jauni taktsmēri, gan poliritmija, klasiskās mūzikas formas.

20. gadsimta 50. gados «The Chico Hamilton Quintet» satikās «mainstream jazz», klasiskā mūzika, dažādu kultūru ritmi un melodijas. Kvintetam bija labi panākumi gan atpazīstamības, gan komerciālajā jomā. Katcs bija nozīmīgs tā dalībnieks, jo čells piedeva kvintetam atpazīstamu skaņu. Viņš arī nostiprināja čella lociņa lietojumu džezā. Un pozitīvais čella izmantošanai džezā ir tas, ka šis instruments vienlīdz labi spēj pildīt dažādas funkcijas — melodiskā līnija, bass, harmonija, ritms. To visu iespējams dzirdēt kvinteta ierakstos. Viņa kolēģi bija «Modern Jazz Quartet», «Gerry Mulligan Quartet».

Freda Katca kompozīcijas ir nozīmīgs devums džeza spēles vēsturē un čella spēles repertuārā. «Concerto for Jazz Cello and Orchestra» pirmatskaņoja Džordžs Neikrugs, viens no Freda mīļākajiem čellistiem, kā arī labs draugs. «Soul Cello» (1958, «Decca») ir albums ar moderna džeza aranžējumiem čellam un orķestrim.

Personīgā attieksme

Freds Katcs ir mans atklājums, par kuru uzzināju šī uzdevuma ietvaros. Manuprāt, katram čellistam, kurš apgūst džeza vēsturi būtu vērtīgi izpētīt šo personību. Viņš ir devis nozīmīgu ieguldījumu džeza vēsturē, bet vēl nozīmīgāku lomu, manuprāt, viņš ieņem tieši čella spēles vēsturē. Viņš, kā pirmais īstais džeza čellists ir inovators gan džeza, gan čella spēles vēsturē. Freds licis pamatus tam, ko vēlāk turpinājuši arvien vairāk čellistu, piemēram, Deivids Dārlings, Maiks Bloks, Lučio Amanti un citi. Džeza vēsturē viņš noteikti paliks atmiņā kā «The Chico Hamilton Quintet» unikālā skanējuma viens no galvenajiem elementiem, kā arī neskaitāmu kompozīciju autors, aranžētājs, kurš ierakstījis vairākus albumus.

Esmu priecīga, ka nu man būs jauns izpildītājs, kura ierakstus ikdienā paklausīties. Manuprāt, viņa mūzika ir viegli uztverama, mierīga, harmoniska, pozitīva. Man to noteikti saprotamāku padara tas, ka izmantoti klasiskās čella spēles paņēmieni, kā arī bieži mūzikas valoda un forma sasaucas ar kamermūziku, reizēm arī ar populāro mūziku.

Varu tikai apbrīnot viņa tehniku un virtuozitāti, kas ir talanta un gadiem ilga cītīga darba rezultāts. Ar viņa klasiskās mūzikas spēli ieraksti tikpat kā nav saglabājušies, taču, dzirdot viņa džeza ierakstus, man nav nekādu šaubu, ka viņš tikpat labi varēja spēlēt klasisko mūziku. Freda džeza čella spēle nevienā brīdī nav garlaicīga, jo viņš bieži maina savu funkciju ansambļa sastāvā, kā arī izmanto plašu tehnisko paņēmienu klāstu. Arī skaņdarbu tematika ir savā starpā kontrastējoša, un tiek kliedēts mīts, ka čells ir tikai balādēm un sērīgiem klasiskās mūzikas skaņdarbiem piemērots instruments.

Klausoties Freda ierakstus un interviju ar viņu, man radās iespaids, ka viņš ir ne tikai talantīgs un virtuozs čellists, bet arī brīnišķīgs, labsirdīgs cilvēks. Piemēram, jaunībā viņa ģimene pie mazāk pārtikušu cilvēku durvīm mēdza nolikt grozus ar pārtiku un bēgt prom, lai cilvēki nezina, kurš ir šis labdaris.

Izmantotie avoti

Grāmatas:
Tanner, Megill, & Gerow (1992), Jazz Seventh Edition, WCB Publishers, 107., 108. lpp.

Publikācijas:
Brubeck, Charles Matthew (2018), Space and Voice: compositions for Contemporary Cello, Toronto

Interneta resursi:
Frederick Katz, interneta resurss skatīts 22.01.2021.
Fred Katz, Who Married Cello to Jazz, Dies at 94, interneta resurss skatīts 22.01.2021.
Remembering Fred Katz, interneta resurss skatīts 22.01.2021.
The Idelsohn Society (2012), Fred Katz – Interview
Rickter, David (2011) Chico Hamilton: Chico Hamilton Quintet: Three Classic Albums, interneta resurss skatīts 22.01.2021.