Pievieno pasākumu

Ievadi savu e-pastu, lai reizi nedēļā saņemtu Latvijas džeza notikumu elektronisko afišu, kā arī vairākas reizes gadā lasītu džeza žurnālu.

Lasīt žurnālu

Apvienība Wise Music Society sāk veidot elektronisko žurnālu par Latvijas (un ne tikai) džeza dzīvi.
Lasi jauno numuru!

Visi ceļi ved uz Olborgu


Ēriks Miezis

Elza Ozoliņa ar starptautisku domubiedru komandu publikai piedāvā albumu ar oriģinālkompozīcijām

2020. gada skaņu ierakstu ražu papildinājis arī apvienības «B.H.A.D. Company» albums «Lick Attack». Pēc pašu mūziķu sniegtās informācijas, ieskaņojums veikts februārī divu dienu laikā, bet plašākai publikai pieejams kopš maija.

Apvienību «B.H.A.D. Company» veido pieci mūziķi — pianiste Elza Ozoliņa (arī šī ansambļa vadītāja un albumā izpildīto oriģinālkompozīciju autore), trompetists Dans Hejslets (Dan Hejslet), saksofonists Tads Pasaravičs (Tadas Pasaravičius), basists Anderss Bo Knusens (Anders Boye Knudsen) un bundzinieks Janiks Balmans (Yannick Ballmann). Debijas albuma ierakstā kā viesi figurē vokāliste Undīne Rolava un hiphopa mākslinieks BLACC EL. Par tehnisko pusi albuma tapšanā atbildēja Oskars Ranks (Oskar Rank), Jenss Jakobs Madsens (Jens Jakob Madsen), Tomazo Rampado (Tomaso Rampado) un Džonatans Aleksanders (Jonathan Alexander).

«B.H.A.D» kolektīvs pats sevi pozicionē kā eksperimentālu džeza ansambli, kas sanācis kopā, lai pārkāptu noteikumus, spēlētu augstas intensitātes grūvus un padarītu džezu stilīgu visām paaudzēm. Albumā iekļautajās kompozīcijās saklausāmas ietekmes no tādiem mūzikas strāvojumiem kā hiphops, klasiskā un elektroniskā mūzika. Skaņdarbu aranžējumi veidoti tā, lai tajos būtu iespējas interpretācijai un improvizācijai, katru izpildījumu padarot unikālu, un, kā paši mūziķi raksta, eksplozīvu.

No desmit skaņu celiņiem sastāvošais albums iezīmē sava veida trijdaļību. Pirmie trīs skaņdarbi veidoti vairāk vai mazāk pa savam, nevienā brīdī neatsaucoties uz tradicionālajiem žanriem būtisko svingu — šī stilistiskā nokrāsa pataupīta albuma vidum, kurā klausītājs četru izvērstu skaņdarbu garumā tiek ievests hārdbopa estētikā. Noslēgumu veidojošie trīs skaņdarbi atkal tuvina mūsdienām, ansamblim pievienojoties arī repa vokālam.

«Intro», kā jau nosaukums pasaka priekšā, ir albuma pirmais skaņdarbs. Līdzīgi kā klasiskajās operu uvertīrās, kurās klausītājam tiek izklāstītas izrādē gaidāmās tēmas un vadmotīvi, arī šajā albumā varam novērot iezīmes no šāda principa lietojuma. Uzmanīgākie klausītāji pamanīs, ka «Intro» ir priekšvēstnesis sestajam skaņdarbam «Flying High», jo klavieru kreisās rokas partijā sadzirdam to pašu melodiju, tikai citā tonalitātē. Skaņdarbu lielākoties veido repetitīvas ostinato figūras (tā sauktie «vampi»), uz kuru fona trompete atskaņo dziedošu, vokāla tipa improvizētu melodiju.

Otrais skaņu celiņš («Bhad Legacy»), lai arī pēc skanējuma un emocionālās nokrāsas ir nedaudz citāds, tomēr uzbūves ziņā var saskatīt zināmas līdzības ar «Intro». Arī šis skaņdarbs sākas ar klavieru solo epizodi, skaņdarbu caurvij periodiski atkārtots «vamps», un uz tā fona trompete veic izvērstu improvizāciju. Tālāk seko saksofona un klavieru improvizācijas posmi. Iespējams, ka līdzīgā elementu sakārtojuma dēļ abus skaņdarbus secībā nevajadzētu likt blakus. Cits risinājums būtu samainīt solistu secību tā, lai trompete nebūtu pirmā, vai arī atstāt tikai divus improvizatorus — saksofonu un klavieres, tādējādi samazinot skaņdarba hronometrāžu. Viss gan ir relatīvs — ja albuma skaņdarbus neklausās pēc kārtas, bet gan jauktā vai izlases kārtībā, tam vairs nav nekādas nozīmes.

Skaņdarbs «E.S.T.» pēc sajūtām ir mierīgāks un apcerīgāks. Samazinātā sastāvā (trio formātā) varam tuvāk iepazīt Elzu Ozoliņu saspēlē ar ritma sekciju (basu un bungām), kā arī izvērstā improvizācijas posmā. Gan «Intro», gan arī «E.S.T.» tēmas materiāls labi funkcionētu kā fona mūzika (labā nozīmē), galvenokārt savas emocionālās nokrāsas un dinamikas dēļ.

«Last Call» iesāk albuma nākamo posmu — tuvāku džeza tradīcijai, hārdbopa stilistiskajai līnijai. Ievadā gaumīgi pielietotas klišejas — sākumā viss ansamblis veic nosacīti brīvu improvizāciju, veidojot blīvus, intensīvus skaņas blāķus, bet pēc tam seko bungu solo astoņu taktu garumā, kas sagatavo tēmu. Svinga estētika gan ienāk pamazām — sākumā tikai tēmas aranžējumā, jo trompetes solo improvizācija vēl joprojām norit nosacītajā sešpadsmitdaļnošu ritmiskajā ietvarā. Pienākot saksofona improvizācijai, ansamblis beidzot sāk «svilināt».

Skaņu celiņš nr. 5 ar nosaukumu «Bhad Dream» ir klasiskā stilā ieturēta balāde, kurā varam baudīt trompetes dziedājumu visā krāšņumā. Šī ir visa albuma klusā kulminācija, kurai uzreiz seko arī skaļā kulminācija — ar augstu intensitāti un enerģiju piesātinātais veltījums nesen aizsaulē aizgājušajam pianistam Makojam Taineram (McCoy Tyner) — «Flying High».

Hārdbopa ekskursiju Elza Ozoliņa noslēdz, ievedot klausītāju elektronisko tembru pasaulē, kas priekšvēsta albumā tālāk sekojošo stilstiskās nokrāsas maiņu. Opusā ar nosaukumu «Sugar and Spice» mūziķi vēl reizi atrāda savas spējas «svilināt», atskaņojot improvizācijas paaugstināta ātruma «up—tempo» svingā. Asprātīgs (iespējams, pat kādam liksies komisks) muzikāls žests ir izvērstā bungu solo noslēgumā skanošie hromatiski augšupejošie mažora trijskaņi.

Noklausoties hronometrāžas ziņā apjomīgo skaņdarbu «Abstract Chaos» (nedaudz vairāk kā desmit minūtes), man likās, ka ievada posmu (līdz 2’26”) varētu izdalīt kā pilnīgi atsevišķu instrumentālu kompozīciju. Un skaņdarbu «Abstract Chaos» varētu sākt tieši no vietas, kur sākas BLACC EL izpildītā repa vokāla partija. Visa skaņdarba kontekstā (vismaz man) tā arī nenolasījās saikne un vajadzība pēc šo abu muzikālo materiālu sakausēšanas vienā skaņu celiņā.

Noslēgumā kā piedevas «B.H.A.D.» kolektīvs klausītājiem sniedz vēl vienu kompozīciju ar repa vokālu («Nothing Is Over»), kas ir kā atvadas un pateicība klausītājam par veltīto uzmanību, kā arī skaņdarbu «You & Me», kurā atkal varam vērot mūziķu atjautību četru akordu «vampa» apspēlēšanā un risināšanā.

Pēc «Lick Attack» noklausīšanās, varam noprast, ka «B.H.A.D. Company» ir labi informēti un izglītoti mūziķi, kas seko mūsdienīgām tendencēm mūzikā, pārvalda un orientējas galvenajās džeza mūzikas stilistikās un nepazaudē cieņu pret aizgājušo gadu mantojumu. Pēc muzikālās valodas ansamblis šobrīd nedaudz atgādina citu starptautisku apvienību «The Brag Pack», kurā muzicē bundzinieks Andris Buiķis. Novēlu ansamblim vēl sanākt kopā tādā vai citā kombinācijā, kā arī atskaņot albuma materiālu dzīvā izpildījumā.