Muzicēšana 2×2 kvadrātmetros

Toms Rudzinskis par pandēmiju Berlīnē — darbs no mājām, privātas džema sesijas, jaunie projekti un ceļošanas trūkums

Šis pandēmijas laiks katram no mums izpaužas nedaudz citādāk — kādam ir vairāk darba, kādam mazāk, vienīgais kopīgais faktors — mums, mūziķiem, gandrīz vai vispār nav koncertu. Un, ja mēs vēl kaut kā varam iztikt bez komunikācijas ar citiem cilvēkiem, bez mūzikas dzīvot ir ārkārtīgi grūti. Tāpēc daudzi izvēlas kaut kā sublimēt — mājās rakstīt video sadarbības ar saviem draugiem un kolēģiem, kādam paveicas tikt uzaicinātam uz tiešsaistes raidījumiem, kāds vairāk komponē. Bet tas ir šeit, Latvijā. Un tad es atcerējos par to, ka daudzi mūsu kolēģi taču nav dzimtenē, viņi ir prom, kāds pastāvīgi uzturas ārzemēs, kāds nolēma pamēģināt mācības citās valstīs, un neviens jau nestāsta sociālajos medijos par to, kas tieši notiek tur, kur viņi atrodas šobrīd, tāpēc nolēmu sazvanīties ar saviem kolēģiem un draugiem un uzzināt, kā viņiem iet, kā viņi izdzīvo, kas notiek viņu valstīs un kādas ir prognozes. Šajos pandēmijas stāstos piedāvāju uzzināt par situāciju septiņās dažādās valstīs, un kā mūsu māksliniekiem klājas, esot tālu prom! Visas sarunas norisinājās decembra sākumā.

Toms Rudzinskis — saksofonists, komponists, jau vairākus gadus dzīvo un aktīvi muzicē Berlīnē, Vācijā.

Pastāsti man, kā tev iet!

Labi, neko, forši! Dzīvojos pa Berlīni, bija plāns būt kaut kad Rīgā, vairākas reizes pēdējā gada laikā, bet izskatās, ka tuvākajā laikā nebūs.

Tu Berlīnē esī jau divus gadus, vai ne?

Mazliet vairāk sanāk. Sākumā pirmo pusgadu jau es braukāju turp-atpakaļ uz Rīgu.

Kā jums tur ar to visu pandēmiju iet?

Martā bija pilnīgs «lokdauns», klubi bija ciet, bet vasarā kaut kas mazliet notika, kas īstenībā nebija slikti, jo citās valstīs, cik es zinu, nekādi pasākumi īsti nenotika. Te bija kaut kādi limitēti koncerti un kaut kāds limitēts cilvēku daudzums, bet vasarā kaut kas vēl notika, kas bija forši. Arī kaut kas rudenī, it kā bija ok, bet tagad atkal ir pilnīgs «lokdauns», nekas nenotiek, klubi ir ciet un koncerti tuvākajā laikā nenotiks. Bet man personīgi laikam iet labi! Es darbojos daudz no mājām, ir daudz brīvā laika pabeigt savus projektus, kurus citādāk nebūtu laika pabeigt. Ir kaut kādas lietas, ko mājās varu ierakstīt, tādā ziņā varbūt arī laba pieredze savā ziņā, es nebiju tik daudz rakstījis kaut kādas lietas profesionālākā kontekstā no mājām, bet tagad tā ir realitāte, tā kā tas notiek. Iegādājos visādus mikrofonus, aparatūras, tagad es to varu darīt! Gribētos, protams, spēlēt koncertus, tā reāli pietrūkst, diemžēl izskatās, ka tuvākajā laikā tas nenotiks. Bet nu, kaut kādi džemi pilsētā notiek, tas ir forši, saistība un saikne ar reālu dzīvo spēlēšanu, bet es ceru, ka būs arī koncerti kaut kad drīz. Tikai nezinu, kad tas būs…

Pirms pandēmijas tu Berlīnē biji diezgan aktīvs — bieži spēlēji koncertus, sadarbojies ar dažādiem mūziķiem, bet ar ko tu tagad nodarbojies, kad koncertu nav?

Foršās lietas ir tādas, ka mēs pabeidzām miksēt/māsterēt albumu, ko mēs ierakstījām ar Kenetu Dālu Knudsenu, viņš īstenībā salīdzinoši nesen bija Latvijā pat vairākas reizes. Mēs ierakstījām bigbenda albumu ar viņu Berlīnē, un tagad mums bija pietiekami daudz laika pabeigt, visādus «overdabus» sarakstīt partijām, ar ko es nodarbojos mājās, tad salikām visu kopā un tagad tas ir pabeigts. Tūlīt mēs arī rakstīsim pāris leibliem un pāris kontaktiem, kurus mēs vairāk vai mazāk zinām vai pazīstam, un skatīsimies, kas no tā sanāks.

Otrs — es jau n-tos mēnešus editēju un «overdaboju» savu albumu, ko es ierakstīju pagājušajā gadā ar savu kvintetu, tas iet uz beigām, tas ir forši. Mēģināšu pabeigt šajā gadā un tad skatīšos, ko es varu ar to darīt.

Neesmu tagad kontaktējis, bet, cik esmu sapratis no citiem leibliem, viņi neko jaunu īsti neņem diemžēl, tāpēc ka nav īsti skaidrības ar to, kad varēs izlaist un kad varēs rīkot kaut kādus koncertus saistītus ar diska izlaišanu vai diska izlaišanas tūres, tā kā pagaidām leibli ne pārāk ņem pretī jaunus piedāvājumus. Nezinu, skatīsimies. Redzēsim, kas no tā visa iznāks.

Paralēli es strādāju onlainā arī ar vienu aplikāciju — es taisu notis un arī ierakstu, tā kā tur ir daudz ko darīt. Īstajā laikā arī sāku piedalīties tāda veida pasākumā, īstenībā, pirms pandēmijas, īsu brīdi pirms.

Kas tā par aplikāciju ir?

Tā saucās «Tomplay». Respektīvi, tā ir mācību aplikācija, viņiem ir dažāds repertuārs. Ideja ir tāda, ka tu vari mācīties mūziku kopā ar to aplikāciju, ir visāds repertuārs — džeza, popmūzikas, ko būtībā grib izvēlēties, tu vari pielāgot tempu savam līmenim, tur ir notis, ko tu vari rediģēt vai anotēt un tad spēlēt no tām, un aplikācija seko līdzi nošu materiālam un bīda nošu tekstu atkarībā no tā, kurā vietā tu esi konkrētajā brīdī. Tur ir arī dzīvie ieraksti, dzīvais pavadījums, un tu vari izvēlēties dažus instrumentus, ar kuriem gribi vai negribi spēlēt. Tā ir franču aplikācija, diezgan interesanta, it īpaši tagad, es pieņemu, ka cilvēki, kamēr sež mājās, varbūt viņiem ir vairāk laika nodarboties ar šādām lietām. Nu, jā, es viņiem rakstu notis un ierakstu skaņu celiņus, tur ir pietiekami daudz, ko darīt.

Tu arī pasniedz?

Es mazliet pasniedzu privāti, bet tagad uz to nav liels fokuss, jo es atteicos no mēģinājuma telpas. Es varu to darīt mājās, bet mājās man studija ir 2×2 kvadrātmetri un īsti nevienu papildus cilvēku nevaru pieaicināt, tā kā man pašam nav vietas, kur to darīt. Un arī varbūt nav tik daudz laika, kad to darīt. Citā laikā es piedalos privātās džema sesijās un pietiekami daudz vēl arvien spēlēju ar cilvēkiem, kas ir forši. Bet koncertu, diemžēl, nav, un atvērtu džemu arī nav. Un arī ceļošanas nav. Nezinu, kā tev, bet man kaut kādu ilgāku laiku, ilgāk par trim mēnešiem, pavadīt bez izbraukšanas ārā no kaut kādas konkrētās vides — es kļūstu mazliet nervozs, teiksim tā. Tātad, ceļošanas pietrūkst.

Īstenībā pietrūkst kaut vai aizbraukt uz Latviju. Varbūt nākamgad, pavasarī? Cerams.