Meklējot centru starp žanriem, stiliem un kultūrām
Ieva Kerēvica ar domubiedriem publikas vērtējumam piedāvā eklektisku muzikālu piedzīvojumu ar nosaukumu «Centerwise»
Ieva Kerēvica uz Latvijas mūzikas skatuves sevi ir pieteikusi jau pirms vairākiem gadiem, tomēr tikai šovasar esam sagaidījuši mākslinieces pirmo soloalbumu. Šajā gadījumā nāk prātā slavenais teiciens «kas lēni nāk, tas labi nāk» — Ievas Kerēvicas un viņas komandas veiktais ieskaņojums patīkami pārsteidz ar drosmīgām mākslinieciskām izvēlēm, kuru rezultātā mūsu vietējā neakadēmiskās mūzikas fonotēka ir ieguvusi atsvaidzinošu un interesantu papildinājumu.
Albuma nosaukumu «Centerwise» latviešu valodā varētu tulkot kā «virzību uz centru, došanos centrālā virzienā». Šajā gadījumā par albuma nosaukumu nav izvēlēts kāds no tajā esošajiem skaņdarbu nosaukumiem. Tas mums kā klausītājiem dod mājienu, ka albumu būtu ieteicams klausīties kā vienu veselumu, nepiešķirot lielāku nozīmi kādam no ieskaņotajiem opusiem.
Mani kā klausītāju priecē tas, ka, veidojot albumā iekļauto saturu, Ieva Kerēvica ir ļāvusies būt pati un nav baidījusies no individualizētas izteiksmes. Albumā atspoguļojas dziedātājas muzikālā personība, kas lēnām un pamatīgi attīstījusies iepriekšējos daiļrades posmos. Kā viens no galvenajiem albuma «Centerwise» raksturojošajiem faktoriem iezīmējas dažādu stilistisku elementu sakausēšana. Žanru sintēze pati par sevi nebūtu nekas īpašas ievērības cienīgs, drīzāk loģiska sekošana mūsdienu tendencēm, taču tas, kas Ievas Kerēvicas albumu padara īpašu, ir tieši kombinēto elementu izvēle.
Idejiskā satura līniju veido seno indiešu sanskrita tekstu citāti (mantras) un latviešu (arī lībiešu un latgaļu) tautasdziesmu teksti. Raugoties no tēlu un tematikas veidokļa, no kopējā stāsta izkrīt kompozīcijas «Bolero LV» un «Barcodes», kas attiecīgi ietver sevī Morisa Ravela, kā arī itāļu ģitārista Frančesko Gajanas sacerētas melodijas. Tomēr, abstrahējoties no iepriekšminēto melodiju izcelsmes, varētu atzīt, ka tās tik tiešām itin labi iekļaujas un līmējas kopā ar pārējo albumā iekļauto muzikālo materiālu.
Ļoti pārliecinošu sniegumu albumā demonstrējuši visi iesaistītie mūziķi. Ievas Kerēvicas spēcīgo vokālu papildina un atbalsta Kristaps Vanadziņš (klavieres), Dāvis Jurka (saksofons, flauta), Staņislavs Judins un Jānis Rubiks (kontrabasi un elektrobass), kā arī Krišjānis Bremšs (sitaminstrumenti). Izvērstajos improvizācijas posmos priekšplānā no instrumentālistiiem vairākkārt dzirdam Vanadziņu un Jurku. Pati Ieva Kerēvica albumā izpilda improvizācijas frīdžeza manierē, kā svarīgākos elementus izvirzot tembru, dinamiku un ritmu. Būtu ļoti interesanti dzirdēt Ievu improvizējam arī tradicionālākā formātā, apdziedot vairāk vai mazāk komplicētas harmoniju secības. Jāatzīmē arī Reiņa Kārkliņa kvalitatīvi veiktais skaņu ieraksts, kas dod iespēju netraucēti un ar baudu nodoties klausīšanās procesam.
Iespaidu uz mani kā klausītāju atstāj albuma pirmais skaņdarbs ar nosaukumu «Tumi». Manā ieskatā ļoti veiksmīgs skaņdarbs ar interesantu formas risinājumu. Katrs nākamais skaņdarba posms ir kā pārsteigums, jo tas neseko iepriekš paredzamai loģikai — skaņdarbam nav atkārtojumu vai reprīzes posmu tradicionālā izpratnē, materiāls skaņdarba gaitā neatkārtojas burtiski. Jāatzīmē epizode, kur bundzinieks Krišjānis Bremšs izvirzās priekšplānā, izpildot komplicētas faktūras uz sitaminstrumentu komplekta. Stilīgi ir arī Kristapa Vanadziņa veidotie tembri uz elektriskā taustiņistrumenta, kā arī Jāņa Rubika veidotais zemo frekvenču un ritma balsts. No «Centerwise» skaņdarbiem šim ir nosacīti vismūsdienīgākā skaņu palete, un lielākoties tas ir tieši ritma grupas — trīs iepriekšminēto kungu — nopelns.
«Om Gan Ganapataye» ir sava veida refrēns — mantra, kas atkārtojas un caurvij albumu, parādoties vispirms kā pavisam īss albuma trešais, pēc tam piektais, pēc tam paplašinātā formā arī kā septītais skaņu celiņš. Mūsu pašu kultūras elementus uztveram skaņdarbos «Joda Joda» (lībiešu teksts), «Bolero LV» (latviešu teksts) kā arī skaņdarbā «Dzeguzeite» (latgaļu teksts), kas ir arī visa albuma klusā kulminācija.
Ausij un prātam tīkams ir arī skaņdarbs ar sesto numuru — «Mantra». Veiksmīgi komponētais tematiskais materiāls, kam seko Ievas Kerēvicas izvērsta improvizācija, tiek bagātināts un izkrāsots ar Dāvja Jurkas pūšaminstrumentu tembriem. Skaņdarba formas vidū ir arī pārsteiguma moments — vokāla un sitaminstrumentu dueta epizode ar atsauci uz «konnakol» dziedāšanas manieri (komplicētu ritma figūru atveidošana ar balsi, imitējot indiešu tradicionālos sitaminstrumentus).
Tā kā albumā «Centerwise» nevalda kāda viena vadošā emocionālā nokrāsa, ir liela iespēja, ka gandrīz jebkurš tajā var atrast vismaz pāris kādas sev tīkamas epizodes, kuras gribēsies noklausīties vēlreiz. «Centerwise» varētu patikt tiem, kurus nebaida vietām agresīvāka, avangardiskāka muzikāla izteiksme. Tāpat sev mājīgu vietu atradīs arī kāds, kuru interesē labskanīgs un atjautīgi komponēts tonāls tematiskais materiāls ar krāsainām harmonijām un ritmu. Ļoti interesanti būtu dzirdēt albuma iekļautā repertuāra izpildījumu dzīvā koncertā. Skaņdarbiem ir plaša dinamiskā amplitūda, no ļoti klusiem un caurspīdīgiem posmiem aizejot līdz pat masīviem un intensīviem skaņu kompleksiem. Izvērstie improvizācijas posmi būtu piemēroti izspēlei dzīvā koncertā ar publiku. Iespējams, «Centerwise» materiālam piemērotāks būtu nevis klasisks koncertzāles formāts, bet gan kāda netradicionālāk iekārtota telpa, kurā iederētos kādi papildinoši scenogrāfijas elementi (piemēram, dekorācijas vai gaismas), kas palīdzētu atveidot savdabīgu maģiska rituāla atmosfēru. Novēlu Ievai Kerēvicai un viņas komandai turpināt darbu pie «Centerwise» materiāla realizācijas. Gaidīšu ar nepacietību!