Pievieno pasākumu

Ievadi savu e-pastu, lai reizi nedēļā saņemtu Latvijas džeza notikumu elektronisko afišu, kā arī vairākas reizes gadā lasītu džeza žurnālu.

Lasīt žurnālu

Apvienība Wise Music Society sāk veidot elektronisko žurnālu par Latvijas (un ne tikai) džeza dzīvi.
Lasi jauno numuru!

«Asta in Madrid» — melanholijas melodijas


Edgars Cīrulis

Dialogs, kas nekad nebeidzas — Denisa Paškeviča un Kristiana Franka «Asta in Madrid»

«Asta In Madrid» ir 2019. gadā iznācis albums no Denisa Paškevica un Kristiana Franka ilggadējās sadarbības, kas ir vainagojusies vairākos veiksmīgos projektos un albumos. Arī šoreiz viņi ir nonākuši pie labskanīga ieraksta, pieturoties pie kanoniskā «Frank/Pashkevich» skanējuma, taču, nomainot ritma grupu, mūziķi devušies pētīt jaunu teritoriju.

Džeza mūziķa galvenais trumpis ir spēja iekļauties. Deniss Paškevičs neslinko meklēt sevi jaunos ietvaros, ceļojot starp avantgardu, fanku, modulāro sintēzi un džeza tradīciju — hārdbopu. «Frank/Pashkevich» albumos viņš pievēršas tiešai un nepastarpinātai skaņai, vienkopus iekļaujot elementus no daudziem saviem radošajiem virzieniem.

Albums iesākas ar melanholijas piepildītu melodiju «Asta In Madrid». No ievadošās tēmas izrit četras straumes ar jaunām, improvizētām melodijām, kuras meistarīgi darina katrs kvarteta mūziķis. Apzināti izvēlos terminu melodijas, jo, lai arī bungas pilda diezgan rudimentālu ritma funkciju, to izpildījums ir iejūtīgs. Karstens Landors izvēlas katras nots novietojumu laikā, iespaidojoties no tā, ko spēlē pārējā trijotne. Tā ir saruna, kur katra dalībnieka loma ir noteikta, taču ir atstāts daudz telpas variācijām, improvizācijai un mijiedarbei. Teju neviena skaņa nepārsniedz pušplēsta vārda skaļumu, kas piešķir mūzikai intimitāti un trauslumu, kas savukārt aicina klausīties uzmanīgāk.

Lai arī stilistiski šis albums nav salīdzināms ar kūldžezu, kas radās kā pretreakcija bībopa kompleksitātei un eksplozīvajai enerģijai, šis albums dala estētiskas vērtības ar šo džeza mūzikas periodu. Skaņdarbu tempi ir relaksēti un nesteidzīgi, skaņa ir viegla, uzmanība ir vērsta uz gaisu un telpu starp notīm. Kūldžeza periodam ir raksturīgi ansambļi bez harmoniskā instrumenta, un, lai arī ģitāra ir pieskaitāma šai instrumentu grupai, Kristians Franks akordus spēlē ļoti atturīgi, dodot priekšroku melodiskam kontrapunktam. Neviens skaņdarbs netiek nošķirts no kopējās skaņavas, kvartetam atturoties no agresīvas spēles un ļaujot ritma plūdumam būt nepiespiestam un dabiskam.

Šis albums joprojām ir diezgan cieši piesaistīts džeza mūzikas tradīcijai, ņemot vērā dažādus aspektus — instrumentāciju, formu, ritmisku saspēli. Joprojām ir skaidras divas grupas — ritma un «front line», jebšu melodiskie instrumenti. Šeit ģitāra balansē starp abām pozīcijām vienlaikus. Kvartets joprojām pieturas pie džezā tik bieži apspēlētās formas «tēma un variācijas». Skaņdarba sākumā mēs dzirdam galvenā materiāla izklāstu (šī albuma ietvaros tā ir melodija ar pavadījumu), un tam tūlīt seko tā izstrādājums, balstoties uz harmonisko un ritmisko plānu.

Lai arī džezam tik tipiskais svings šeit atklāti nav manāms, Klauss Kārsgārds un Karstens Landors katru skaņdarbu spēlē ar tam nepieciešamo attieksmi un sajūtu. Ritmi ir nepiespiesti un viegli iešūpoti, elastīgi mainot savu formu skaņdarba gaitā. Abi mūziķi ņem vērā milzīgo tradīcijas kalnu, kas stāv viņiem aiz muguras, bet nav tā ierobežoti — viņu saspēle ir kā dinamisks dialogs.

Ļoti patīkama atkāpe albumā, kas atsvaidzina uzmanību, ir «River». Tā ir brīva epizode, kur galvenais materiāls nav tik viegli nosakāms, un iespējams vienīgais vadmotīvs ir noskaņa. Mūsu klausīšanās pieredzi centrē basa ostinato, ap kuru plūst dažādi skaņu viļņi. Nav noteikta solista, tā vietā visi instrumenti brīžiem iznirst priekšplānā un atkāpjas, lai dotu citam vietu. Klausoties rodas iespaids, ka šīs ir Denisam iemīļotās, ērtās mājas čības, katra viņa izvēle ir ļoti muzikāla. Viņš spēlē ar dziļu un nesatricināmu pārliecību, viņš runā caur savu instrumentu.

Vēlos izcelt mūziķu spēli albuma balādēs. Skaņdarbā «Corale for JH» viņi izcili manevrē starp brīvu un nemehānisku laiku, kur ansamblis elpo kopā gluži kā kamermūzikā. Katra skaņa papildina iepriekšējo, radot iespaidu, ka mūzikas avots ir viena, kopīga apziņa.

«Asta In Madrid» ir albums ar dziedošām melodijām un iejūtīgu saspēli, kas neuzdod sarežģītus jautājumus, bet izceļas ar atvērtību un spēcīgu noskaņu. Šis albums ietver sevī dauz skaistu ansambļa saspēles momentu, un es augstu novērtēju ilggadējo sarunu starp Denisu un Kristianu, kas iet cauri albumiem un projektiem.