Pievieno pasākumu

Ievadi savu e-pastu, lai reizi nedēļā saņemtu džeza notikumu afišu visā Latvijā, kā arī vairākas reizes gadā lasītu džeza žurnālu.

Lasīt žurnālu

Apvienība Wise Music Society sāk veidot elektronisko žurnālu par Latvijas (un ne tikai) džeza dzīvi.
Lasi jaunu numuru!

Uz džeza pasākumiem atskatoties


Aleksandra Line

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studentu iespaidi par gada krāšņākajiem džeza notikumiem

Evilena Protektore

Aizejošais gads bijis džeza notikumiem bagāts — arī ņemot vērā to, ka šobrīd Latvijā nav neviena džeza kluba, bāra vai koncertzāles, šis žanrs ir visai pieprasīts un aktīvs vietās, kas neuzskata sevi par tikai džeza žanram piederīgām. Šogad Latvijā norisinājušies aptuveni 600 džeza mūzikas koncerti, meistarklases un džema sesijas, individuāli un festivālu rīkoti, ar pašmāju un ārzemju mūziķu līdzdalību, un tas liek secināt, ka žanrs, kurā darbojamies, ir pieprasīts un ieņem stabilu pozīciju tā piekritēju vidū.

Esam aicinājuši dažus JVLMA studentus atcerēties, kuri no šogad apmeklētajiem džeza pasākumiem viņiem visvairāk palikuši atmiņā un iedvesmojuši, un kāpēc.

Galu galā, kā raksta topošā vokālā pedagoģe Kelija Macpane: «Gada iespaidi paliek. Pirms tos sastop, tie pavīd acu priekšā kā gaidāms potenciāls, varbūtība par emociju un ideju vijīga kopuma harmoniju, un paša spēkos vien atliek riskēt ar 50/50 lozi — raudzīt šī potenciāla īstenojumu vai vien bijušu mirkli, par kuru atmiņās būs vien dzeltenā biļete ar latīņu alfabētā iespiesto nosaukumu vai saņurcīts čeks monētu nodalījumā par izdzertu sarkanvīna glāzi. Čeku ar laiku izmetīs, glāze tiks izmazgāta, tomēr domu ritējumā mīsies dzirdētais patiesums no mākslinieka ilgi krātās uzrunas un atklātības pret katru svešinieku, kurš gatavs klausīties, dzīvot līdzi, dzīvot savus notikumus dzirdētajos teikumos.»

Kelija turpina dalīties ar saviem iespaidiem par Starptautiskās Džeza dienas Latvijā lielo notikumu:

Ņikita Kuzmins

Pavasarī tika aizvadīts koncerts pašu džezistu datumā — 30. aprīlī tika atzīmēta Starptautiskā Džeza diena VEF Kultūras pilī ar grupas «Jazzatomy» un Kristinas Korbas (Kristin Korb) kopkoncertu. Līdz ar gaismas nodzišanu, tumši zilās nokrāsas zāles sienas acu kaktos šķiet speciāli piemeklēts fons spilgti sarkanās krāsas kleitai manu acu priekšā. Priekšā stāv grupas vokāliste Evilena Protektore, visā savā skatuves būtībā, kuru arī neslēpj samākslotas uzrunas vārdos — dzirdu pacilājošu, dabīgu runas ritmu, kādu iestarpinātu sarunvalodas vārdu un pilnīgu atklātību pret klausītāju. Sāk skanēt pirmās kompozīcijas no «Jazzatomy» repertuāra, un es zinu, ka esmu aicināta ciemos apraudzīt autora pārdzīvojumus, tie dzīvo dziesmu vārdos, kuru intonācija dzirdama mūzikā. Tā bija kā saruna ar sen nesatiktu draugu, kuram spēj just līdzi, tomēr nemāki līdzi būt pasaules uztveres un vērtību dažādības iespaidā. Skanējums bija silts, enerģisks, kā arī katrā skaņdarbā ar saviem specifiskiem elementiem, piemēram, vokālo skaņu efektu izmantošanu vai tiešu mātišķo instinktu iedarbināšanu ar ierakstītiem zīdaiņa saucieniem (precizēšu, ka skaņdarbs tika veltīts autora Artjoma Sarvi meitai Annai, kuras balss arī tika atskaņota kompozīcijas sākumā). Koncerta vidusdaļā mūziķiem pievienojās Kristina Korba ar savām vokālajām un kontrabasa spēles prasmēm. Spilgtākais atmiņā no Kristinas uzstāšanās brīžiem palicis kontrabasu duets kopā ar Jāni Rubiku — šādu kombināciju dzirdēju pirmoreiz, visa mana uzmanība tika veltīta viņiem. Kopējais koncerta nobeigums bija ar savu grandiozitāti sastāva apjoma un skanējuma ziņā. Grupu papildus rotāja saksofonistu rinda ar stīgu kvartetu pie labā pleca. Visā kopumā devos mājās… nē, uz džema sesiju turpat blakus telpā, pacilāta un «izrunājusies» ar mūziķiem, tikai un vienīgi klausoties.

Vēl Kelijai palicis prātā Edgara Cīruļa koncerts Tallinas kvartālā:

Ričards Zalmezs

Vasara ir mans domu sakārtošanas mīļākais laiks. To labprāt pavadu vienatnē, bet, cik zināms, «homo sapiens» ir sociāla būtne, un es esmu šī būtne. Facebook mums šo procesu ir atvieglojis, informējot par drīzumā notiekošiem, iespējams, pašam saistošiem pasākumiem, un tas arī rādīja ceļu uz Edgara Cīruļa koncertu Tallinas Kvartālā. Krāsainais ēku eksterjers un kvartāla norobežotība no apkārtējās pilsētas to padara autentisku, kā iekštelpas bez jumta. Edgaru dzirdēt varēja vienā no kvartāla diviem nodalījumiem. Lai gan ārtelpās, vietai ir intīma atmosfēra kā kopienā. Uznāk autors uz skatuves, šķiet, iestājas miers. Viens skaņdarbs pēc otra domās ved prom no būšanas starp aizām pie ūdenskrituma līdz pat ciemošanās citās dimensijās. Skaņu virknes radīja Edgara spēlētās klavieres ar vokāliem, katram skaņdarbam piemeklēts savs. Ideja skan pēc idejas, stāsts pēc stāsta, un ir manāma aizrautība stāstītajā par ilga kritiena atspoguļošanu vai to, ko no Baha fūgām spējis inkarnēt vienā sevis veidotā kopumā. Ja būtu jāizsakās īsi un vienkārši par visu kopumā, citētu savu šī koncerta līdz-klausītāju: «Es tik atceros, ka bija Edgars, bija solistes, un cik bija skaisti». Nebija vēlme domāt par tehniskām īpatnībām, tikai klausīties, un zinu, ka šai vakarā mūziku esmu ne vien dzirdējusi, bet arī skatījusi.

Tikmēr saksofonistam Ervīnam Velikam prātā palikuši JVLMA un RDKS apvienotā bigbenda koncerti, kuros pats piedalījies, it īpaši nesen notikušais bērnu koncertu cikls «Senās un jaunās latviešu dziesmas bērniem»:

Dacīte Beķere

Bērnu koncertu cikls norisinājās Rīgas Kongresu namā un Jūrmalā. Pirms tam šajos koncertos bija piedalījušies vairāki profesionāli sastāvi, ansambļi un mākslinieki, kā, piemēram, Latvijas Radio bigbends. JVLMA un RDKS apvienotajam bigbendam tā bija pirmā reize, līdz ar to ļoti atbildīga. Kopā ar bigbendu šajā koncertā piedalījās arī vokālie ansambļi »Framest» un «Nando». Sākot ar senām tautasdziesmām, koncerta laikā notika vēsturisks pārskats par bērnu dziesmām dažādos laikos, nonākot, protams, arī līdz mūsdienīgām. Bērni bija ļoti atsaucīgi pret uz skatuves notiekošo — kad dziedātāji aplaudēja, mēģinot iekustināt zāli, bērni tūliņ atsaucās un aplaudēja līdzi, kad tos mudināja piecelties un dejot vai lēkāt, tie tūliņ cēlās kājās un jautrojās. Vienā lēnā un sentimentālā dziesmā bērni paši izdomāja paņemt telefonus, ieslēgt tajos lukturus un lēni māt skatuves virzienā, kas izraisīja ķēdes reakciju visā zālē. Tas bija ļoti aizkustinošs skats.

Vokālistei Līgai Kupčai īpaši patika Elīnas Silovas debijas albuma prezentācija:

Helēna Spridzāne

Meklēt, riskēt un atrast — tie noteikti ir katra mūziķa motivācijas atslēgvārdi, kas šī žanra mūzikā ir īpaši svarīgi. Ar šādiem vārdiem noteikti var sasaistīt šī gada vasaras sākumā izskanējušo dziedātājas Elīnas Silovas debijas albuma ‘’Rezonanse’’ prezentāciju, kas aizritēja vairākos koncertos. Domājams, ka pie tā vainojama tik atklāta un dziļa savas iekšējās pasaules izpaušana. Lai gan ārēji tik trausla, tomēr Elīna koncertos klausītājiem uzbūra spilgtu stāstu, kas atmiņā palicis gan izteiktajā melodiskumā dziesmās, gan savās vizuālajās izpausmēs. Lielākoties mūzikas un tekstu autore ir pati Elīna, taču dziesma ‘’Esmu es’’ ar Imanta Ziedoņa tekstu tapusi kopā ar mūziķiem/komponistiem — ģitāristu Matīsu Čudaru un basģitāristu Lenartu Heindelsu (Lennart Heyndels), kuri tāpat kā bundzinieks Ūle Mufjels (Ole Moffjel) ir arī Silovas grupas sastāvā un uzstājās koncertā. Aranžējumi ir visu mūziķu kopdarbs. Elīna Silova, kas ieguvusi augstāko izglītību džeza mūzikā Amsterdamā un Kopenhāgenā, atzinusi albuma žanrisko piederību pie indie-folk žanra, tomēr bija dzirdama visu četru mākslinieku aizraušanās ar improvizēto mūziku un Elīnas dažādie balss izmantošanas tehnikas veidi. Koncerta izskaņa raisīja spēcīgas, netveramas sajūtas ar nedaudz misticisma un noslēpumainības auru, kas rosina klausītājam šo emociju virpuli piedzīvot vēlreiz.

Īpaši silti Līga novērtē arī pianista Kristapa Vanadziņa koncertu Dailes namā:

Publicitātes foto

Lai gan patreiz dzīvojam laikā, kad eksperimenti un nedzirdēti meklējumi mūzikā nespēj sasniegt savas robežas, klausītāji sirds siltumu rod arī mūzikā, kas pirmo reizi skanējusi 1960. un vēlākos gados. Tieši šādu siltumu un dzīvesprieku kādā oktobra vakarā brīvā atmosfērā plašam klausītāju lokam sniedza džeza pianists Kristaps Vanadziņš ar savu sastāvu programmā ‘’Rio saule — Bossa nova’’. Antonio Karlosam Džobimam (Antonio Carlos Jobim) un Džaeo Gilberto (Jaeo Gilberto) veltīto programmu veidojis pats mūziķis, kā arī viņš apvienojis talantīgus domubiedrus un mūziķus tajā — Jānis Rubiks (bass), Krišjānis Bremšs (bungas), Dāvis Jurka (flauta, saksofons), Kārlis Mangulsons (vokāls, ģitāra). Koncerts notika Mūzikas namā «Daile», tā sauktajā Dailes mūzikas salona vakaru ietvaros. Šo vakaru idejas autors un aizsācējs ir pats Kristaps, kura vadībā arī tiek veidotas dažādas programmas ar lielu uzsvaru uz 20.—30. gadu džeza mūziku. Šis koncepts ticis aizgūts no aizgājušo gadsimtu tradīcijām muzicēt viesistabā, neformālā atmosfērā. Klausītāju uzmanību piesaistīja arī fakts, ka koncerti notiek akustiski, neizmantojot skaņu pastiprinošus līdzekļus. Šajā rudenīgajā vakarā Brazīlijas bossa novas ritmus mūziķi spēlēja nepiespiesti un aizraujoši — viņus vienoja izklaidējoša, bet dinamiska vienkāršība, kas atraisīja pozitīvu emociju dzirksti jebkurā klausītājā. Iespējams, to tikai arī pastiprināja klausītāju iesaistīšana atsevišķos izpildījumos. Par to liecināja nebeidzamamie aplausi un sirsnīgā pēckoncerta atmosfēra.

Trombonists Nauris Strežs, kurš spēlē Latvijas Radio bigbendā, reti apmeklē citus pasākumus, toties LRBB pieredze ir tik bagāta, ka iespaidu pietiek arī pašam. Nauris dalās iespaidos par bigbenda sadarbību ar Šeinu Stīlu:

Agnese Tauriņa

Šeina Stīla (Shayna Steele) ir amerikāņu džeza dīva, dziedātāja, dziesmu autore un Brodvejas aktrise. Viņa zina, ka, ja gribi kaut kur tikt, jābūt patiesam un patiešām īstam — dvēsele jāuzliek uz paplātes. Un Šeina Stīla to dara par visiem 100%. Dzied tik patiesi, ka pavadošais sastāvs ar 18 mūziķiem uz skatuves nevar palikt vienaldzīgi, radot fizisku un enerģisku vibrāciju, no kuras pašai dziedātājai paliek pārāk karsti, vulkānam līdzīgo dziedāšanas jaudas eksploziju pēcāk aizkulisēs pārvēršot asaru jūrā. Tik jaudīgi un emocijām pārbagāti koncerti ir pieredzēti reti. Vai vispār ir? Tas nevienam nav noslēpums, ka soul mūzika, gospeļmūzika, blūzs, ko pārstāv Šeina, tehniski ir vienkāršāki žanri, nekā džeza mūzika, kurā ir sarežģītāka harmoniskā valoda, ritms, līdz ar to džezmeņiem bieži vien nav interesanti ikdienā spēlēt kaut ko tehniski ne tik izaicinošu. Šajā gadījumā neviens no mūziķiem vai klausītājiem neuzdeva jautājumus par žanru, jo runāja pati mūzika. Un nav svarīgi, kādās skolās esi mācījies un cik niansēti izproti smalkās muzikālās peripētijas, jo Šeina ar savu iekšējo spēku burtiski pakļauj klausītājus. Šogad esmu bijis klātesošs trijos viņas koncertos, un visos sajutos kā vibrāciju pakļautībā, pārākajā pakāpē. Interesanti bija arī Šeinas Stīlas stāsti pirms kompozīcijām, kas vispār afroamerikāņu izpildītājiem ir raksturīgi. Viņas stāstījumā bija gan smieklīgais un sirsnīgais, gan asprātīgais un pazemīgais, gan skumīgais un melanholiskais. Šie stāsti pirms dziesmām acīmredzot bija tik ļoti trāpīgi, ka šarmantā un atraktīvā amerikāniete iekustināja citviet gandrīz vienmēr tik vēso un akmeņaino latviešu publiku, ka kustēja teju viss nesen atjaunotais Ikšķiles estrādes betons. Vienīgais, ko no šī vasaras mēneša pievakares gribējās paturēt, bija kopā būšana super piesātinātajā koncertā ar jaudīgo Šeinu Stīlu, viņas stāstiem no aizokeānijas un Latvijas Radio bigbendu.

Nauris īpaši atzīmē arī LRBB sadarbību ar Pjēru Bertrānu:

Agnese Tauriņa

Pjērs Bertrāns (Pierre Bertrand) ir franču saksofonists, flautists un kompozīcijas profesors, kurš ar izciliem rezultātiem raksta kompozīcijas un aranžējumus dažādiem sastāviem, kā arī mūziku kinofilmām un izrādēm. Šajā koncertā franču saksofonists īpaši Latvijas Radio bigbendam radījis oriģinālmūzikas programmu, kuras radītās noskaņas imitē 20. gadsimta 20.—30. gadu Parīzi un tā laika bohēmu. Kopā koncertā uzstājās arī jaunā un spilgtā franču dziedātāja Paloma Pradāla (Paloma Pradal), franču akordeonists Kristofs Lampidečija (Christophe Lampidecchia) un perkusionists, argentīnietis Minino Garejs (Minino Garay). Pjēra Bertrāna mūzika ir melodiska, viegli uztverama, tai pat laikā mūziķiem ļoti izaicinoša. Viņa rakstītās mūzikas krāsainība, kas tiek panākta ar dažādiem izteiksmes līdzekļiem — gan harmoniju, gan ritmu —, ir sarežģīti uzrakstīta un nav viegli izpildāma. Tas prasa katra mūziķa augstu profesionalitāti, tai pat laikā mūzikas plūdums ir loģisks un mērķis nav tiekšanās pēc lielummānijas sarežģītībā. Instrumentācijas un polifonijas lielmeistars, kurš vairākām neatkarīgām melodijām katrai par sevi liek skanēt interesanti, bet saliktas kopā tās rada vienreizēju skanējumu. Ļoti daudz ko deva arī pārējie viesmākslinieki — gan vokāliste ar savu nepieradināto, īpašo balss tembru, gan franču mūzikā neiztrūkstošais akordeona skanējums, kas acīm neizsekojamā virtuozitātē Bertrāna melodijas iekrāsoja franciskas, gan argentīniešu bundzinieks un perkusionists, kurš klausītāja ausīm dzirdams brīžiem mazāk, bet kura ieguldījums un skrupulozitāte ir īpaši nozīmīga.

Šo selektīvo gada atskatu gribas noslēgt ar basista Toma Kursīša atmiņām par basista Toma Lipska oktobra piemiņas pasākumu «Trompete Taproom»:

Publicitātes foto

Toma Lipska piemiņas pasākuma, kurš norisinājās «Trompete Taproom’’, nosaukums ir aizgūts no viņa albuma — ‘’Remembering Toms / A Trip To Another Galaxy». Toms bija mans pirmais kontrabasa spēles pasniedzējs un cilvēks, kurš ar labprātīgi aizrautīgu iniciatīvu mani uzņēma džeza pasaulē, aicināja uz džemiem, dalījās ar zināšanām par, viņaprāt, svarīgiem mūzikas piemēriem, tāpat arī dzīves zināšanām un pieredzēm. Viņa mērķtiecīgums un atdeve mūzikai uz mani atstāja ļoti lielu iespaidu gan tad, kad ar šo mūziku vēl nebiju pazīstams, gan arī tagad, kad varu spēlēt un sludināt šo kultūru kopā ar pārējiem mūzikas mīļiem. Vieta, pilna ar Latvijas džeza mūzikas cienītājiem un mūziķiem, kuri ar mierpilnām emocijām un muzikālām atmiņām piemin Tomu, labi pavada laiku, džemo — tas ir tas, ko panākt vēlējies bija pats Toms. Ironiski, ka vakara sajūtās mani ieveda Facebook video tiešraide no «Trompetes», jo, koncertam sākoties, vēl biju ceļā no kontrabasa nodarbības Tallinā, kura notika pie mūsu kopējā igauņu pasniedzēja Tāvo Remmela. Arī neklātienē to vēroja vairāki desmiti cilvēku, kuriem bija svarīgi notvert pasākuma iekšējo sajūtu un brīvo atmosfēru, nespējot tur atrasties. Pamatsastāvā muzicēja Jānis Rubiks, Dāvis Jurka, Krists Saržants un Jēkabs Zemzaris. Vakara gaitā viņiem pievienojās neskaitāmi daudz pieredzējuši, tāpat arī jauni mūziķi, kuri telpā uzturēja improvizatoriski gardu, gaišu un draudzīgu atmosfēru. Manuprāt, šādas kopā sanākšanas ir ļoti svarīgas, lai apzinātos Latvijas aktīvo džeza kopienu, virzītu to jaunu muzikālu notikumu un jaunrades ceļā. Tāpat arī pievērstu ar konkrētu žanru nesaistīto mūziķu un klausītāju interesi šādam muzikālam saturam un tā iespējām.