Pievieno pasākumu

Ievadi savu e-pastu, lai reizi nedēļā saņemtu džeza notikumu afišu visā Latvijā, kā arī vairākas reizes gadā lasītu džeza žurnālu.

Lasīt žurnālu

Apvienība Wise Music Society sāk veidot elektronisko žurnālu par Latvijas (un ne tikai) džeza dzīvi.
Lasi jaunu numuru!

Sapņi kā divas monētas puses


Raitis Zapackis

Raitis Zapackis par Ingas Bērziņas «Sievietes sapņiem»

2019. gada 7. novembrī dienas gaismu ieraudzīja latviešu džeza dziedātājas un vokālās pedagoģes Ingas Bērziņas jaunākais lolojums, solo albums «Sievietes sapņi», kas ieskaņots Latvijas radio 1. studijā. Šajā dziesmu ciklā apkopotie skaņdarbi vistiešākajā nozīmē ieved klausītāju Ingas radošajā pasaulē. Lielākoties strādājot un skolojot jauno dziedātāju balsis Rīgas Doma kora skolā, iespējams ne tik bieži sanāk kāpt uz skatuves, lai dziedātu, kur nu vēl izdotu savu dziesmu albumu. Mūziku Inga rakstījusi pati, par pamatu ņemot Daces Micānes-Zālītes dzeju. Līdzdarbojies projekta tapšanā ir smalkās pasaules jūtošais, talantīgais un niansētais somu pianists, komponists un aranžētājs Tuomo Uusitalo, kurš Ingas skatījumu papildina ar savu vīrieša pieredzi un piesitienu. Albums pieteikts arī «Zelta mikrofons» balvai kategorijā «Džeza vai fanka mūzikas albums».

Jau no pirmajām skaņām tiek radīta relaksējoša gaisotne, kas piederas garas dienas izskaņai vai laiskai brīvdienai. Laikā, kad nekas nav jādara, kad var ļauties mirkļiem. Jūtams, ka dvēseles saplūst dzejā, mūzikā, balsī un klavierēs. Pirmā mana asociācija bija ar Ulda Marhilēviča dziesmu «Lūgums», ko savulaik dziedāja Mirdza Zīvere — vienkārši, nesamāksloti, plūstoši. Bet, kas nedaudz sit mani ārā, ja tā var teikt, no relaksētības, ir balss. Tā šķiet par asu. Visā šajā skaistumā balss piepeši šķiet kā papīrs ar smilšu graudiem, kas nedaudz berž ausis. Sadzirdēt pusbalsī, sadzirdēt mazās niansēs, sadzirdēt elpā šo kopā būšanas prieku ezera krastā. Šīs smalkās balss nianses daudz labāk nolasās melodiju apcerēs balss improvizācijā. Un tas saklausāms ne tikai sapņu pirmajā melodijā, bet visā ciklā kopumā.

Klavieres ir tiešām ļoti ilustratīvas, brīžiem maigas, brīžiem enerģiskas, bet visu laiku smalku mežģīņu caurvītas. Albuma melodijas lieliski saskan ar dzejnieces Daces Micānes-Zālītes dzejas rindām. Sintēze, ko rada mūzikas un teksta vienotība, liek aizdomāties, ka tie nav tikai sievietes sapņi. Jebkura cilvēka sapnis ir mīlēt un būt mīlētam, un tieši tas arī skan dziesmās, vienam atgādinot jaunības dienu esošos, citam — gaistošos sapņus. Tie nav garāmskrejoši un steigā klausāmi ieraksti. Tiem ir jāvelta laiks, tiem ir jāvelta uzmanība.

Klausoties dziesmas vienu pēc otras, rodas cikliska sajūta, arī dziesmu atšifrējumi skaidri norāda, kādā sapņa nokrāsā būsim, un īpašo noskaņu rada melodiju harmoniskais plāns, kas tiešām ir džezisks un bagāts, tajā pat laikā nesarežģījot sapņus, lai tie būtu viegli un gaisīgi, tikai brīžiem, pieaugot mūzikas dinamikai un dziesmas uzbūvei kā tituldziesmā, sapņi kļūst tramīgi, bet ātri vien atkal rāmi nogulstas maigo harmoniju niansētību pļavās.

Laikam esmu no tiem cilvēkiem, kurš uzskata, ka vokālo džezu var sākt saukt par džezu, ja tas tiek dziedāts angļu valodā. Latviešu valodas senās stīgas nav radītas kam tik nosacīti «modernam» un īpašam. Bet šis ir tiešām jauks noskaņu mūzikas albums ar džeza elementiem. Tā ir tieši noskaņu mūzika, tās nav melodijas, ko dziedāt līdzi vai trallināt, ejot pa ielu. Te jāatraujas no ikdienas un, klausoties dzejā, aizverot acis un vizualizējot piedāvāto sapņu toņkārtas, jāmeklē savs skatījums. Raugoties nosaukumā «Sievietes sapņi», šķiet, ka tam jābūt kam romantiskam, maigam un liegam, bet pēc kāda brīža saproti, ka sapnis nav tikai skaistuma idealizācija, bet reizēm arī murgi vai smagi sapņi, kas neļauj ļauties vieglumam, un, tāpat kā dzīvē, nekad nekas nenotiek tā, kā mēs vēlamies. Sapņi reizēm piepildās, reizēm nepiepildās, reizēm cilvēki satiekas, bet reizēm tā arī ne. Un konceptuāli ir ļoti labi, ka Inga nav piegājusi šai sapņu idealizācijai, bet ielaidusi arī nelielu realitātes skarbumu savā dvēseles atspīdumu nesošajā mūzikā. Te viss ir kā dzīvē.

Par ko sapņo sieviete? Nekas nav mainījies — par maigumu, satikšanos, romantiku, mīlestību. Un albuma noslēdzošā dziesma «Monēta akā» vistiešākajā veidā atklāj, ka katrai monētai, katram sapnim ir divas puses — kas uzkritīs, tas būs. Bet visa sākums ir katrā no mums, tikai mēs spējam virzīt savu dzīvi un izvēlēties sapņus, ko sapņot nomodā. Paldies, Inga, par šo ceļojumu Tavā sapņu pasaulē. Noteikti noklausīšos šo albumu vēlreiz kādā relaksētā vakarā ar aizvērtām acīm.