Džezs kā komunikācijas māksla
Kodolīgs atskats uz «Art of Riga Jazz’19»
Festivāla «Rīgas Ritmi» organizētā koncertsērija «Art of Riga Jazz» klausītājus priecēja trīs mēnešu garumā — oktobrī ar Rūzvelta Koljēra, novembrī ar Čārlija Hantera un Lūsijas Vudvordas, bet decembrī ar vokālās grupas «ACCENT» koncertu. Šoreiz koncertu noformējumu bija veidojuši Latvijas Mākslas akadēmijas studenti, piešķirot koncertam papildu krāsas — prieks, ka «Art of Riga Jazz» iegūst jaunus vaibstus ne tikai muzikālajā programmā.
Rūzvelta Koljēra koncertu man diemžēl nesanāca apmeklēt, bet Čārlija Hantera, Lūsijas Vudvordas un perkusionista Dereka Filipa, kā arī vokālā grupas «ACCENT» koncertu apmeklēju. Koncertus vienoja tas, ka mūziķi meistarīgi spēja savas gadiem krātās zināšanas prezentēt viegli uztveramā un izklaidējošā formā. Radīt pozitīvas emocijas ir pirmais ceļš uz padziļinātāku interesi un vēlmi uzzināt vairāk par konkrētu mūzikas stilu, kas, savukārt, ir ļoti vajadzīga «ķēdīte» džeza mantojuma saglabāšanai.
Čārlija Hantera, Lūsijas Vudvordas un perkusionista Dereka Filipa repertuāru veidoja rokenrola, ritmblūza, soulmūzikas un fanka kompozīcijas. Visi trīs mūziķi izceļas ar ievērojamu pieredzi un zināšanām, slīpētām un spodrinātām ar daudzveidīgas stilistikas mūziku, spēlējuši kopā ar mūzikas leģendām – D’Angelo, «Snarky Puppy», Rodu Sjuartu, Džo Kokeru, Gregu Osbiju un citiem. Šogad Hanteram un Vudvordai iznācis kopīgs albums «Music! Music! Music!», kas daļēji arī izskanēja koncertā Latvijas Radio studijā 16. novembrī. Koncerts manī raisīja divejādas sajūtas — šī ir tā reize, kad viss ir tik skaisti un melodiski, ka teorētiski nav, kam piesieties, taču praktiski — līdz galam priekšnesums neaizkustināja. Tomēr noslēgumā Lūsijai izdevās iekustināt līdzi dziedāšanai priekšējās rindās sēdošos, kas arī kļuva par sava veida kulmināciju, jo kopumā koncerts bija pārāk «gluds» jeb vienveidīgs. Ņemot vērā šo faktoru, kā arī mūzikas uzsvērto ritmiskumu, tas ļoti labi varēja būt arī stāvkoncerts, kurā klātesošiem ļauties dejošanai.
Savukārt vokālais sekstets «ACCENT» koncertā kinoteātra «Splendid Palace» zālē 10. decembrī klausītājiem deva iespēju izzināt vokālās mūzikas vēsturi, sākot ar baznīcas dziedājumiem, līdz pat «barbershop», Volta Disneja multiplikāciju mūzikai, 90. gadu r&b un popzvaigznes Arianas Grandes hitiem. Protams, atceroties arī pa kādam džeza un Ziemassvētku repertuāra standartam. «ACCENT» savu priekšnesumu veidoja kā izrādi ar komēdijas elementiem, šādi lieliski parādot izaicinājumu, ar kuru mūsdienās jāsaskaras ikkatram profesionālam mūziķim — jautājumu, kā tu savas gadiem gūtās zināšanas, savu unikālo talantu spēj pārdot mūsdienu auditorijai, kurai ļoti iespējams nav vajadzīgo priekšzināšanu par vokālo grupu harmoniju attīstību un citām tehniskām niansēm. «ACCENT» šo uzdevumu paveica teicami, demonstrējot savas «džeza valodas» zināšanas savstarpējā komunikācijā, kurā iesaistīja arī klausītājus. Koncertā izskanēja dziesmas angļu un franču valodās, kā arī visu grupas dalībnieku pārstāvēto valstu himnu fragmenti.
Šī gada «Art of Riga Jazz» koncertsērija uzdod jautājumu, kas mūsdienās ir džezs? Ko Latvijas koncertu apmeklētājs saprot ar jēdzienu džezs? Skaidrs, ka plašākai auditorijai tas ir kas vairāk par žanru, tehniskām zināšanām un jaunradi. Plašāka auditorija augstvērtīgu džezu visdrīzāk saista ar īpašu komunikācijas kultūru mūzikā un izsmalcinātāku un nobriedušāku estētiku, kas visai bieži tiek piedēvēta arī žanram, ko pazīstam kā «adult pop».
Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, kad ziemas koncertos uzstājušies tādi mākslinieki kā «Phronesis», Salvadors Sobrals, Kristians Skots, Laionels Luīkes, šogad «Art of Riga Jazz» programmā man bija pārāk maz džeza kā žanra un pārāk daudz koķetēšanas ar populāro mūziku. Protams, džeza un populārās mūzikas saikne ir ļoti cieša, un saprotams, ka mūsdienu džeza jaunās zvaigznes kā, piemēram, «The Comert Is Coming», Nubija Gracia, Teo Kross un citi, koncertu organizatoriem Latvijā, iespējams, nav tik viegli pārdodamas — šo mākslinieku vārdus zina mūzikas entuziasti, un mūsu klausītāji džezu ir pieraduši saistīt ar žanra tradicionālo skanējumu. Tāpēc nākotnē varētu novēlēt atrast jaunus džeza interpretēšanas veidus arī ārpus muzikālā, piemēram, neierastākas koncertvietas, šādi piešķirot jaunu rakursu arī muzikālajam un paplašinot koncertu auditoriju, ieinteresējot arī gados jaunākus klausītājus. Jo vairāk ceļi un taciņas vedīs pie džeza, jo spēcīgāka būs džeza klausītāju kopiena Latvijā!