Pievieno pasākumu

Ievadi savu e-pastu, lai reizi nedēļā saņemtu Latvijas džeza notikumu elektronisko afišu, kā arī vairākas reizes gadā lasītu džeza žurnālu.

Lasīt žurnālu

Apvienība Wise Music Society sāk veidot elektronisko žurnālu par Latvijas (un ne tikai) džeza dzīvi.
Lasi jauno numuru!

«Round Giya Kancheli»


Indriķis Veitners

Gijas Kančeli mūzika jaunās skaņās — Indriķis Veitners klausās «Xylem trio» un Nato Metonidzes jaunāko albumu

Xylem trio & Nato Metonidze
Original music by Giya Kancheli
℗ Greenriver music, 2018

Ieraugot pagājušā, 2018., gada «Zelta mikrofona» džeza nominācijas disku kaudzītē «Xylem Trio» albumu, pirmajā mirklī apciemoja doma — nez vai izvēlēta pareizā nominācija… Brāļu Petrausku un Riharda Zaļupes ilggadīgā sadarbības projekta iepriekšējos ieskaņojumus drīzāk varētu definēt par tā saukto starpžanru jeb «crossover» mūziku, kur saklausāmi ļoti dažādu mūzikas novirzienu elementi, džezam esot tikai vienai no inspirācijām. Tādēļ sagatavojos dzirdēt interesantu, ļoti profesionālu, tomēr ar džezu mazāk saistāmu mūzikas ieskaņojumu. Taču reizēm dzīvē gadās patiešām patīkami pārsteigumi. Jāteic, ka albums ne tikai nelika vilties, bet bija tiešām patiess baudījums!

Kā stāsta trio dalībnieki, sadarbība ar leģendāro gruzīnu komponistu Giju Kančeli ir aizsākusies pavisam nejauši, muzicējot afterparty pēc Māra Sirmā un kora «Kamēr» grandiozā projekta «Pasaules Saules dziesmas» koncerta 2008. gadā. Sirmais komponists vienkārši piedāvājis ieskaņot albumu ar viņa kompozīcijām. Sadarbības process rezultējās 2010. gadā ar albumu «In The Mood of Giya Kancheli», kurš ieguva Latvijas Mūzikas ierakstu Gada Balvu 2010 nominācijās «Labākā debija» un «Labākais Instrumentālais, Filmu vai teātra mūzikas albums».

Publicitātes foto

Tomēr līdz turpinājumam nācās gaidīt astoņus gadus. Kā izsakās Rihards Zaļupe, viņi jau pat vairs neatceras iepriekšējā diska tapšanu, tādēļ konkrētais albums uzskatāms par pilnīgi patstāvīgu, jaunu pieeju Gijas Kančeli mūzikai. Programma tapusi vairāku gadu garumā, regulāri kontaktējoties ar pašu Kančeli un viņa ģimenes locekļiem, kā arī pazīstamo gruzīnu dziedātāju Nato Metonidzi, kura ir vienīgā, kam Gruzijā ir uzticēta privilēģija izpildīt leģendārā komponista darbus.
Albuma tapšanas formālais pamudinājums bija Nato Metonidzes koncerti kopā ar «Xylem trio» Latvijā 2018. gada pavasarī — šo gadījumu izmantojot, sagatavotā programma arī tika operatīvi ieskaņota.

Izcilā dziedātāja ar fascinējošo balsi ieved klausītāju netveramā, mainīgu noskaņu un romantikas pilnā, vienlaicīgi atpazīstamā gruzīnu nacionālā kolorīta pasaulē. Kā viena no galvenajām vokālā snieguma kvalitātēm jāmin tieši trauslums un klusā dinamika visa albuma garumā, kas ar savu rezonējošo skanējumu brīnišķīgi izceļ Kančeli mūzikas īpatnējo kolorītu.

Tomēr paradoksālā kārtā vokālais sniegums nebūt nekļūst par dominējošo albuma sajūtu. Kaut gan pati par sevi balss un dziedājums ir brīnisķīgi, tomēr albuma fascinējumu, manuprāt, veido tieši smalkais trīs mūziķu un gruzīnu dziedātājas kopdarbs, kurā izdevies filigrāni nobalansēt etniskā kolorīta un mūsdienīga džeza robežas, neiekrītot banalitātes un klišejiskuma lamatās. Kā stāsta ansambļa dalībnieki, laika gaitā katram ir izveidojušās savas, stilistiski atšķirīgas muzikālās intereses, kas šādā kopdarbā rezultējas savdabīgā, interesantā un stilistiski ļoti daudzveidīgā mūzikā. Noteikti jāmin arī lieliskais Riharda Zaļupes veidotais albuma mikss — gan jau savu iespaidu uz veiksmīgo rezultātu atstājusi arī Riharda pēdējo gadu pieredze kinomūzikas laukā.

Kaut arī albumā dominē samērā lēni skaņdarbi, šī nebūt nav meditatīva mūzika. Manuprāt, veiksmes atslēga ir ļoti pārdomātie aranžējumi. Gaumīgi un atturīgi aranžētās skaņdarbu melodijas, savstarpēji mijošies solējošieinstrumenti un dziesmu motīvi, plaši izmantotie dažādie ritmi un tembrālās krāsas kopā ar Nato Metonidzes balsi veido ļoti savdabīgu skaņu lauku, kurā organiski savienojas neuzkrītošs gruzīnisks kolorīts ar mūsdienīgu, eklektisku jazz fusion. Protams, trīs ansambļa dalībnieku virtuozitāte un profesionālisms ir pārliecinošs.

Andrejs Vasjukevičs/ Latgales vēstniecība GORS

Jāteic, albumā kopumā vadošo muzikālā materiāla veidolu tomēr veido taustiņinstrumenti — klavieres, dažos skaņdarbos arī elektriskās ērģeles, pārējiem dalībniekiem — tai skaitā arī vokālam — organiski iekļaujoties (piekļaujoties) un veidojot katra skaņdarba nedaudz atšķirīgo kopskanējumu.
Patiesu baudu sniedz virtuozie, krāsainie un tembrāli bagātīgie Raimonda Petrauska taustiņinstrumentu solo, kurus ļoti toleranti un neuzkrītoši pavada perfektais Riharda Zaļupes ritms. Arī dažādu elektronisko efektu pielietojums, piemēram, skaņdarbā «Avlabar» tomēr ir ļoti gaumīgs un nepārspīlēts. Oskara Petrauska spēlētais soprānsaksofons atklāj daudzpusīgās šī instrumenta tembrālā skanējuma nianses, lielākoties tomēr paliekot izteiktā skandināviski eiropeiskā džeza skanējumā. Tehniskā un emocionālā ziņā iespaidīgs ir burtiski «lidojošais» solo albuma pēdējā skaņdarbā «Pikrebi».

Albums ir pārbagāts ar jaukām atsaucēm un muzikāliem citātiem, ko novērtēt pazinējam. Šeit varētu minēt kaut vai specifisko elektrisko ērģeļu tembru skaņdarbos «Kote» un «Avlabar», ko ar smaidu atpazīs ikviens, kam bijusi saskare ar populāro mūziku Padomju Savienībā 1970. gados, savukārt «Mimino’s Song» grandiozajā sintezatora solo saklausāmas leģendārās kinofilmas mūzikas atsauces. Jāteic, leģendārās filmas mūzikas motīvi ik pa brīdim ieskanas albuma gaitā.
Ieskaņojuma desmit skaņdarbu gaitā raisās daudz dažādu noskaņu un sajūtu, tomēr pēc temperamentīgajām tembru, tempu un improvizāciju bakhanālijām par albuma augstāko emocionālās kulminācijas brīdi kļūst skaņdarbs «Tsitsinatela» — tradicionāla gruzīnu dziesma, kuras vienkāršais, nesamākslotais skaistums, manuprāt, visprecīzāk atspoguļo visa albūma jēgu un būtību.

«Xylem Trio» šobrīd, šķiet, vispārliecinošāk pārstāv Latvijas džeza tā saukto «crossover» novirzienu, un šis albums tam ir spožs apliecinājums. Protams, ļoti interesanti ir salīdzināt šo ieskaņojumu ar citu Latvijas džeza mūziķu stilistiski pavisam atšķirīgo devumu pagājušogad, tomēr, neieslīgstot debatēs par «īsto» vai «neīsto» džezu, «Xylem Trio» veikums tikai vēlreiz atgādina seno patiesību, ka galvenais ir mūzikas saturs un patiesums. Šis albums tam ir pārliecinošs pierādījums.