Pievieno pasākumu

Ievadi savu e-pastu, lai reizi nedēļā saņemtu Latvijas džeza notikumu elektronisko afišu, kā arī vairākas reizes gadā lasītu džeza žurnālu.

Lasīt žurnālu

Apvienība Wise Music Society sāk veidot elektronisko žurnālu par Latvijas (un ne tikai) džeza dzīvi.
Lasi jauno numuru!

Grupa LUPA, jauns Latvijas elektriskā souldžeza ieraksts vinilā


Mareks Ameriks

Saruna ar grupu LUPA par gaidāmo ierakstu un ierakstu formātu atšķirībām, mūziķu ietekmēm un līdziniekiem

Ar grupas LUPA mūziķiem — saksofonistu Dāvi Jurku, taustiņinstrumentālistu Ritvaru Garozu, basistu Valteru Sprūdžu un bundzinieku Andri Buiķi — sarunājas mūzikas izdevniecības «Jersika Records» dibinātājs un producents Mareks Ameriks.

Kā vinila plašu kolekcionārs varu teikt, ka albums «Sequences and Consequences», šķiet, ir jaunākais Latvijas souldžeza, fjūžena ieraksts vinila platē kopš trompetista Gunāra Rozenberga 1979. gadā izdotās plates «Laura». Vai esat klausījušies Rozīša plati «Laura»? Kādi ir jusu iespaidi par šo albumu?

Dāvis Jurka: Jā! Tas mums bija viens no topa ierakstiem «koju» laikos. Katrā ballē klausījāmies «Disko rozi». Jāatzīst, ka tas bija diezgan bieži. Labpāt to iegūtu plates formātā savā īpašumā, jo pagaidām man ir tikai digitāls ieraksta variants. Man gan šķiet, ka mūsu albums nav tik tieši salīdzināms ar Rozenberga «Lauru». Tas man vairāk atgādina disko ar džeza elementiem.

Andris Buiķis: Jā! Vispār ļoti labs ieraksts gan no skaņas, gan kompozīcijas viedokļa. Ir, protams, dažas padomju laikiem raksturīgas nepilnības, bet kopumā domāju, ka visnotaļ viens no pašiem labākajiem džeza albumiem Padomju Savienībā.

Valters Sprūdžs: Jā, šī plate man ir mājās. Kaut kad to klausījos, bet neatceros, vai bērnībā, vai arī kā pusaudzis, kad uzsāku spēlēt basu. Atceros, ka rūpīgi izlasīju visu, kas rakstīts uz vāciņa.

Ritvars Garoza: Vēl nav sanācis.

1979. gadā ieraksti tika veikti analogi, uz lentām. Arī «LUPAs» albums ir ierakstīts pilnībā analogi uz lentas, turklāt bez jebkādiem «overdub» jeb atsevišķi pārspēlētām vai iespēlētām instrumentu partijām. Padalieties, lūdzu, ar sajūtām, gūto pieredzi, ierakstot plati tieši šādā manierē un apstākļos.

Dāvis Es teiktu, ka man vajadzēja dzīvot tajā laikā. Ja nopietni, tad, man šķiet, ka tas ir vistuvāk mūzikas patiesajai būtībai. Protams, ka mūziķi arī septiņdesmitajos grieza un līmēja lentas, bet tas noteikti bija mazāk, nekā tas notiek ar digitāliem ierakstiem mūsdienās. Man patīk «tīra manta», un es domāju, ka tieši tāpēc arī vinils atgūst savu popularitāti mūsdienās. Tas ir tāds meditatīvs process jau sākot ar pašu ierakstu, un klausītājam arī ir laba sajūta, ka tas, ko viņš klausās, nav labots ar visādiem moderniem palīglīdzekļiem, bet mūziķi tā arī spēlē.

Ritvars Tas ir kā spēlēt koncertā. Apzinies, ka spēlēto nebūs iespējas labot vai pārspēlēt, pie kā ir pieradināta domāšana mūsdienās. Ļoti jābūt tajā momentā un vietā, jo zini, ka tur vairs nevarēsi atgriezties, kā tas būtu iespējams digitāla ieraksta gadījumā. Pirms tam jāveic neliela plānošana — toņi, skaļuma līmeņi, kustības trajektorijas, ja jāspēlē vairāki instrumenti vienā dziesmā. Tā kā analogie instrumenti mēdz dīkt un sīkt, jāieplāno, kuri netiks izmantoti, lai radītu tīrāku skaņu. Parādās sīkumi, par kuriem neaizdomātos citās spēlēšanas situācijās.

Valters Ierakstot analogi un lentē, daudz lielāka loma ir skaņu inženiera darbam, jo pēc tam neko vairs pārmiksēt nevar — kā lentā ierakstīts, tā arī tas paliek. Un šeit jāsaka liels paldies Gustavam Ērenpreisam, kurš lieliski tika galā ar šo uzdevumu.

Protams, arī mums — mūziķiem — nav iespēju kaut ko «pielabot», kā tas būtu digitālajā vidē. Tas gala rezultātu padara nedaudz raupjāku, bet arī atklātāku.

Un, protams, plate ir formāts, kas atkal atgriežas apritē, pateicoties tam, ka ir klausītājs, kas vēlas, lai mūzikas baudīšana būtu notikums ar lielo burtu.

Andris Zinot to, ka neko nevar nedz pielikt, nedz atņemt, kā tas ir pierasts ar digitāliem ierakstiem, kur var gan kvantizēt, gan pārspēlēt tikai vienu instrumentu, darīt principā visu, tad lentas ieraksts, protams, prasa daudz lielāku koncentrēšanos, lai viss būtu štokos no sākuma līdz beigām. Nu, un, protams, pats lentas skanējums ir silts un stipri atšķiras no ierastā digitālā skanējuma.

Dāvi, atminos, kad uzrunāju tevi un izstāstīju «Jersika Records» koncepciju par pilnībā analogi veiktu ierakstu, uzreiz minēji, ka vēlētos ierakstīt šādu plati tieši grupas «LUPA» sastāvā. Kā radies šis ansamblis? Kā paši raksturojat mūzikālo platformu, kur darbojaties, kur vēlētos darboties?

Dāvis Paldies Ritvaram un Valteram, kuri ir šīs grupas idejas un šīs plates kompozīciju autori. Ritvars zināja, ka man ir interese par alternatīvu saksofona skaņu jau no grupas «3Stick» laikiem, un mani uzrunāja, un sākām kopā darboties. Analogi sintezatori, improvizācija, «sound scaping», dzīvā skaņa ir elementi, kas lieliski sader ar analogu ieraksta procesu. Es domāju, ka pārējie grupas biedri man piekritīs, ka šāda platforma ir ļoti interesanta mums. Kā jau teicu, man patīk «īstās» lietas.

Publicitātes foto

Ritvars Grupa radās pēc kāda kopīga koncerta ar Valteru. Pēckoncerta sarunās. Vārds pa vārdam, kamēr nonācām pie sajūtas, ka varētu spēlēt kopā.

Gada garumā vairākkārt tiekoties, bijām salikuši kopā dažas muzikālās idejas, un bija sajūta — vajadzētu uzrunāt vēl dažus biedrus. Tā nonācām līdz šībrīža sastāvam. Pašiem sevi raksturot grūti. Mūziku, ko radām, saucam par dziesmām, kaut arī tā ir instrumentāla mūzika. Virziens, kurā mēs vēlētos darboties, vēl tikai pamazām formējas. Tas notiek ar katru mēģinājumu un koncertu, kas tiek spēlēts, ar katru jauno «dziesmu». Ja salīdzina pirmās «dziesmas» ar pēdējām, kas ir mūsu repertuārā, var manīt, ka mūzika mainās, bet kurā virzienā? Tas šobrīd ir neparedzami.

Valters Grupas rašanās stūrakmenis ir mana un Ritvara draudzība, vēlēšanās kopā spēlēt un radīt jaunu mūziku. Uzreiz bija skaidrs, ka Andrim ir jābūt sastāvā, un kā ceturto biedru Ritvars ierosināja Dāvi. Es nebiju līdz šim ar Dāvi spēlējis, lai gan, protams, augsti vērtēju viņu kā džeza mūziķi. Pēc pirmajiem mēģinājumiem bija skaidrs, ka šis sastāvs veido savu ķīmiju un katrs dalībnieks pienes kaut ko jaunu, tādā veidā paplašinot un bagātinot skanējumu. Darbojamies improvizētās instrumentālās mūzikas lauciņā.

Andris Es vienmēr esmu bijis par labu harmonijai un melodija, viss pārējais ir tikai skaņas izvēle un rotaļa ar laiku. Absolūti neinteresants paliek pavadītais laiks ar domām vai diskusijām par to, kas ir tas stils vai virziens, kurā dodamies…

Uzskatu, ka plate «Sequences and Consequences» ir uz viena viļņa ar citiem pasaulē ierakstītiem mūsdienu soul-jazz, electric-jazz, fusion ierakstiem. Vai sekojat līdzi tendencēm mūzikā? Anglijā notiek tāda kā džeza renesanse ar jaunu mūziķu paaudzes ienākšanu un kustību. Saksofonista Šagaka Hatčingsa (Shabaka Hutchings) viena no grupām «The Comet Is Coming» ir ansamblis, ar ko «LUPA» varētu tūrēt kopā, piemēram.

Valters Paldies par komplimentu — prieks dzirdēt tādu pozitīvu vērtējumu par albuma skanējumu. Tevis nosaukto saksofonistu gan neesmu iepazinis, bet noteikti to izdarīšu. Protams, sekoju līdzi šāda veida mūzikai, ļoti uzrunā Džodžo Maijera grupa «Nerve», arī «Forq» un «Snarky Puppy». Jāsaka atklāti — klausos ļoti dažādu mūziku un iespēju robežās cenšos sekot līdzi tendencēm un jaunumiem.

Jāatzīmē, ka grupas «LUPA» dziesmas ir tādas, kā mēs to jūtam. Lielāko daļu skaņdarbu esam sakomponējuši kopā ar Ritvaru, un tad vienkārši to mālu veidojam — tā, kā gribās, tā, kā mūzika pati ved. Protams, ka pēc tam mēģinājumos visi četratā vēl noslīpējam skaņdarbus, un tikai tad tie iegūst savas aprises. Bet tie katru reizi var skanēt citādi, ja kāds tā sajūt, ka vēlas iet citā virzienā. Improvizācijas procents mūsu mūzikā brīžiem ir ļoti augsts.

Ritvars Mūsdienu iespējas ir neizsmeļamas, sociālie tīkli un internets ir neizsmeļams. Sekoju līdzi konkrētu komponistu vai izpildītāju daiļradei un vēroju, kā mainās viņu tendences. Dažreiz kolēģi iesaka kādu albumu no saviem favorītiem, dažreiz, klikšķinot «Spotify», aizklikšķinies līdz savam nākamajam favorītam.

Uzmanību vēršu arī sintezatoru, kā arī efektu pedāļu un dažādu muzikālo «gadžetu» jaunumiem pasaulē. Tā šobrīd ir uzņēmusi lielus apgriezienus, dāvājot mūzikas radītājiem jaunas iespējas skaņu pasaulē. Skatoties vai lasot jaunumus, liels prieks pārņem tur redzot Lavijā radītus produktus («Erica Synths», «Plasma Pedal», «Plus Pedal»). Meklējot mūziku, sekoju tam, kas man rada vēlmi to klausīties atkārtoti.

Dāvis Jā, pilnīgi noteikti sekoju, kaut gan pārsvarā sanāk klausīties vecākus ierakstus. Domāju, ka arī Latvijā notiek džeza renesanse. Mūsu paaudze tagad jau ir ar izglītību, pieredzi un svaigu skatu uz lietām. Man šķiet, ka ļoti svarīgi ir mācēt vienam ar otru sarunāties, nevis norobežoties, un man šķiet, ka tas notiek. Un tas ir ļoti labi. Protams, ir ļoti forši, ka ir tādi cilvēki kā Tu, kuri atbalsta un rada platformu mūziķiem, un piedāvā lielisku iespēju mūziķiem ierakstīties un popularizēt latviešu mūziķus arī ārzemēs. Latvija ir skaista, taču ļoti maziņa, ja runājam par mūzikas pasauli un vietām, kur koncertēt.

Andris Nebiju personiski par tādu grupu dzirdējis («The Comet Is Coming»), bet nu, nedaudz paklausoties, jāsaka, ka tomēr domājam absolūti citādāk. Es pat teiktu, ka esam nedaudz piezemētāki, bet tai pat laikā arī stipri trakāki.

Novēlējums plates «Sequences and Consequences» klausītājiem?

Ritvars Lai, noklausoties plati, paliek atmiņā kāda no dziesmām un ik pa laikam gribas to padungot pie sevis!

Valters Pirmkārt, gribētu pateikt paldies katram klausītājam par to, ka viņš mūs ir atradis un velta mums laiku. Šajā steigas laikmetā nedalīta ilgstoša uzmanība ir kaut kas ļoti rets un vērtīgs. Novēlu, lai mūzika uzrunā un uzlādē.

Andris Lai miers un domu skaidrība ikvienam, kuru ausis šis muzikālais ceļojums ir sasniedzis.

Dāvis Atrast laiku ieliet glāzi laba dzēriena, atlaisties savā mīļākajā krēslā un noklausīties albumu no sākuma līdz galam, paralēli neskatoties savā viedierīcē.

Paldies!