Kristīnes Prauliņas «Kontrasti»
Kurš gan negrib solo albumu kopā ar Raimondu Paulu!
Raimonds Pauls, Guntars Račs, Kristīne Prauliņa — «Kontrasti»
Spožs ir Raimonda Paula melodista talants un Guntara Rača vārsmotāja spēju sniegums, nevar noliegt Latvijas Radio bigbenda teicamo skanējumu un Kristīnes Prauliņas neparastās balss īpašības. Katram ir savas šķautnes, un kontrasti ir mūsu ikdienas sastāvdaļa.
Kristīnes Prauliņas sadarbība ar Raimondu Paulu sākās pirms vairākiem gadiem, un pirmais kopīgais albums «Melns ar baltu» bija spilgts pierādījums, ka Latvijā dzimst jaunas zvaigznes. Bet, kā jau allaž, visiem mīļš nebūsi — Kristīnes Prauliņas talantam ir gan cienītāji, gan noliedzēji. Savukārt Guntara Rača un Maestro kopīgi uzrakstīto dziesmu apjoms patiešām varētu būt iespaidīgs, bet tomēr, personīgi man šķiet, ka Guntara Rača dzejas rindas nevar likt vienā plauktā ar Jāņa Petera un Imanta Ziedoņa radītajām rindām, kas iekrāsotas Paula mūzikā. Jāņem arī vērā, ka laiks, kad tapa «Rudacīte», «Mēmā dziesma» vai «Ķiļķēns un Klimpa» ir sen garām, ir jauni klausītāji, jaunas prasības un pilnīgi cits laika ritējums, kas iezīmē daudz lielākus kontrastus mūsu dzīvēs. Šis skatījums ir ļoti subjektīvs, tapis, veroties no savu dzīvesšķautņu skatījuma.
Nosaukums «Kontrasti» ļoti spilgti iezīmē šī albuma eklektisko būtību. Klausoties vienu melodiju pēc otras, rodas sajūta, ka, ļaujot ilgāku laika ritējumu dziesmu tapšanai, šeit sanāktu vairāki kvalitatīvi CD dažādiem mūziķiem. Sākot jau ar «Dzeguzīti», kur lieliski iekļautos Guntara Rača dziesmu vārdi, piemēram, dziesmai «Melo vien». Bet citas dziesmas atmet mani atpakaļ deviņdesmitajos pie Laimas Vaikules noskaņām, piemēram, melodijas «Nekad, nekad» un «Virves dejotāji», vai ieved pilnīgā Normunda Rutuļa šlāgermūzikas pasaulē. Vēl šis tas atgādina tradicionāli saldu Latvijas Radio 2 repertuāru, un esmu drošs, šis albums tur jau ir atradis savu mājvietu. Klausoties kopumā, man šis albums neradīja vienotības sajūtu. Grūti noteikt, kādā žanrā šie jaunie «Kontrasti» iekļaujas. Tas nav džezs, neraugoties uz bigbenda līdzdalību, un tas nav arī gluži šlāgeris, lai gan daudzas melodijas uz to norāda. Bet arī te jāatzīmē, ka no savulaik tik lieliskām Maestro dziesmām, kādas tapa septiņdesmitajos un astoņdesmitajos, šīs diez vai ieies vēsturē.
Kristīnes Prauliņas balss neapšaubāmi ir labi nostādīta un nelielā aizsmakuma tonis dod īpašu noskaņu tieši albuma liriskajās melodijās, kur izmantots tīrs balss tembrs bez uzspēlējumiem un melismiem, kas ātrākās melodijās rada popmūzikas atblāzmu. Tieši šī tīrā toņa un skanējuma izmantošana man iekrita visvairāk atmiņā un sasildīja sirdi. Patiesi, neviltoti un skaisti. Grūtāk ir ar ātrākām dziesmām, kur brīžiem grūti saprotami vārdi un rodas neliels haoss. Patiesībā šis ir lielisks demo disks pašai dziedātājai, jo žanriski var ļoti spilgti nojaust un paanalizēt — kas ir tas, ko vēlēties nākotnē. Atgriezt dzīvē zudušo estrādes mūzikas burvību ar kvalitatīvām balsīm un ne mazāk profesionālu pavadījumu arī nebūt nav slikts mērķis, jo nekvalitatīvās šlāgermūzikas burzma rada skumju ainu un zināmu nolemtības sajūtu par tautas vājo gaumes sajūtu mūzikas izvēlē. Bet man gribētos dzirdēt ko tiešām džezisku Kristīnes Prauliņas vokālā, kam būtu tieša saistība ar džezu un nelielām improvizācijām, noliekot malā Eimijas Vainhausas dziedāšanas manieri un izceļot tīras balss līnijas bez popsīgiem izkrāšņojumiem. Un vēlams angļu valodā, jo džezs nav latviešu valodas draugs.
Raimonds Pauls neapšaubāmi joprojām ir unikāls, un katrs jaunais gads viņa mūžā pierāda, ka nav nekā neiespējama, ja ir kas sirdij tuvs. Radīt un darīt, šķiet, mūžam bijusi viņa devīze. Nav viegli uzrakstīt jaunas dziesmas, lai tās neliktos jau kaut kur iepriekš dzirdētas. Un ne visas dziesmas kļūst un tām jākļūst par hitiem. Bet jāsaka, ka, klausoties «Kontrastus», pieķēru sevi pie domas, ka te viena, te otra, te trešā frāze ir kaut kur dzirdēta vai nu paša Paula, vai citu autoru daiļradēs, piemēram: «Tur aiz mākoņiem ir saule» un dziesmas «Ko par laimi sauc» intonācijas. Bet dziesma «Zvaigznes» cieši sasaistījās ar «Melns ar baltu». Ir tīkami dzirdēt Maestro klavieru piesitienu šajā ieskaņojumā, arī aranžijas atbilstoši žanram ir kvalitatīvi veidotas un Radio bigbends latiņu nav nolaidis zemāk.
Kopumā albums ir klausāms, un visdrīzāk katrs šajos ierakstos atradīs kādu dziesmu sev, un katram būs iespēja izvēlēties, kādā plauktā šo disku likt. Meklēt sevī jaunus pavedienus nekad nevar būt par daudz un par vēlu, to pierāda Raimonda Paula nerimstošais dvēseles starojums. Tikai darot var gūt panākumus!