Pievieno pasākumu

Ievadi savu e-pastu, lai reizi nedēļā saņemtu džeza notikumu afišu visā Latvijā, kā arī vairākas reizes gadā lasītu džeza žurnālu.

Lasīt žurnālu

Apvienība Wise Music Society sāk veidot elektronisko žurnālu par Latvijas (un ne tikai) džeza dzīvi. Lasi jaunu numuru te!

Mocarts, Bahs, Legrāns un DAGAMBA – franču džezs Saulkrastos


Evilena Protektore

MARTIN JOEY DINE «NEW WAVE» KVARTETS Saulkrasti Jazz festivālā

Šogad festivāla Saulkrasti Jazz programma īpaši izdevās, manuprāt — tā bija daudzpusīga, interesanta, koša, un tajā varēja klausīties gan jaunos talantus (pirmajā dienā festivālā uzstājās studenti no Viļnas Mūzikas un Teātra Akadēmijas un mūsu vietējās akadēmijas džeza nodaļas ansamblis), vairāki citi kolektīvi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, tāpat arī viesi no Austrijas, leģendārā grupa no Polijas «Laboratorium», un par vesels bigbends no Armēnijas. Bet kolektīvs, par kuru rakstīšu šoreiz, ir no Francijas. MARTIN JOEY DINE «NEW WAVE» KVARTETS ir kolektīvs, kuru izveidoja pianists un komponists no Francijas pilsētas Montromency. Māksliniekam ir tikai 26 gadi, bet viņš jau ir paspējis aizbraukt uz Ņujorku tūrē ar savu kolektīvu. 2013. gadā Martins muzicē kopā ar pazīstamo franču izcelsmes reperi Taipan un iegūst pirmo vietu un galveno balvu starptautiskajā Piano Forté džeza pianistu konkursā. Kopš 2015. gada pianists studē Amsterdamas mūzikas konservatorijā Nīderlandē, bet 2017. gada oktobrī Martin Joey Dine mūzika kļūst par vienu no biežāk atskaņotākajām radio stacijā France Bleu. Festivālā mākslinieks uzstājās ar Léa Ciechelski (flauta, vokāls), Martin Joey Dine (taustiņinstrumenti), Pierre Balda (kontrabass) un Roope Kantonen (bungas).

Evilena Protektore

Kopējais iespaids par koncertprogrammu — pozitīvs. Personīgi es izbaudīju priekšnesumu, kaut gan daži muzikālie risinājumi man likās apšaubāmi, bet tā jau ir gaumes lieta. Visi mūziķi neapšaubāmi pārvalda savus instrumentus, lai arī viņu vecums nav tik pat iespaidīgs, ka galvenā mākslinieka biogrāfija. Vislielākais un vispatīkamākais pārsteigums bija brīdis, kad pēkšņi flautiste Léa sāka dziedāt. Protams, uzreiz varēja dzirdēt, ka vokāls viņai nav galvenā specialitāte, bet ar savu samtainu un maigu balsi un apburošu akcentu viņa bija spējīga izveidot īpašu atmosfēru. Arī būtu svarīgi pieminēt, ka flautistes-dziedātājas diapazons bija diezgan plašs, un dziedātas melodijas nebija visvieglākās, tāpēc tas noteikti iet viņai plusā.
Kas attiecās uz viņas flautas spēli — patīkami klausīties, un, manuprāt, to varētu pateikt gan cilvēks ar minimālo muzikālo izglītību, gan pieredzējs džezists, jo pieķerties pie tehnikas nevar, bet improvizāciju saturs pārsteidz ar frāzēm, kuras bija gan interesantas, ar neparedzamiem gājieniem, gan melodiskas.

Kopumā programma ir ļoti daudzpusīgā. Daži skaņdarbi pēc savas stilistikas ļoti atgādināja mūziku kādam franču detektīvam, varbūt, seriālam par Erkīlu Puaro, vai arī kādai modernai klasiskās filmas versijai. Vienā brīdī skaidri varēja dzirdēt Mišela Legrāna ietekmi, un kā šāds mākslinieks varēja neietekmēt? Tomēr Legrāna vārds franču estrādes mūzikā ir diezgan vērtīgs, un es esmu pārliecināta, ka viņa daiļradi 90.jos varēja dzirdēt katru dienu. Interesanti, ka tieši tas skaņdarbs, kurš man atgādināja Legrāna «gājienus», kad pēkšņi gaidītā mažora vietā parādās minors, bija īstenībā rakstīts par itāļu kalniem — to no skatuves pateica pats kolektīva vadītājs.

Evilena Protektore

Dažās kompozīcijās skaidri varēja sadzirdēt Mocartveidīgās pasāžas, izaranžētas ar sinkopēto ritmu palīdzību. Protams, Bahs arī netika ignorēts, un pat līdz tādai pakāpei, ka man likās, ka pianists pēkšņi sācis spēlēt vienu no viņa invencijām, bet tik pat ātri, cik šī doma ienāca man prātā, tik pat ātri tā pārvērtās par citu — vai pastāv iespējamība, ka kolektīvs pazīst grupas DAGAMBA daiļradi? Jo kaut kā ļoti tas pasākums atgādinājis Vivaldi Rocks… Un atkal, tik pat negaidīti visam tam pāri skan soul groove no 80.iem. Īsumā – interesanti.

Kolektīvs atskaņoja ne tikai savas kompozīcijas, bet arī pāris džeza standartus, viens no tiem bija «All The Things You Are», tēma, kuru pazīst ikviens džeza mūziķis un šī stila piekritējs. Interesanti skanēja šī skaņdarba versija šī kolektīva aranžējumā — daudz sinkopētu ritmu, mainīgo taktsmēru, visu laiku ar vietām mainās tradicionālais svings ar Roberta Glāspera slaveno skanējumu, tāds sarežģīts R’n’B. Tēma tika paplašināta ar paškomponētām īpašām daļām, oriģinālo melodiju bija iespējams atpazīt, bet knapi. Komponista Youtube kanālā ir atrodams video ar tieši šo skaņdarbu, un kaut gan video saturs neatspoguļo precīzi to, kas skanēja uz Saulkrasti Džeza skatuves, kopējo noskaņu un stilistiku var noķert, tāpēc baudiet, draugi!

Secinot, var teikt, ka ir skaidri dzirdams, ka mūziķi mēģina sēkot līdzi mūsdienu amerikāņu groove tendencēm, neaizmirstot tajā pat laikā par Francijas estrādes mūzikas tradīcijām. Rezultāts dažreiz ir ļoti pozitīvs, bet brīžiem tomēr apšaubāms. Jebkurā gadījumā mans viedoklis ir, ka šī kolektīva mūzika ir drīzāk līdzīga laikmetīgajai klasiskai mūzikai ar džeza, R’n’B un pop iezīmēm, bet jebkurā gadījumā vienmēr ir interesanti, kas notiks tālāk.