Pievieno pasākumu

Ievadi savu e-pastu, lai reizi nedēļā saņemtu džeza notikumu afišu visā Latvijā, kā arī vairākas reizes gadā lasītu džeza žurnālu.

Lasīt žurnālu

Apvienība Wise Music Society sāk veidot elektronisko žurnālu par Latvijas (un ne tikai) džeza dzīvi. Lasi jaunu numuru te!

Maikls Riči: Mans piegājiens vienmēr bijis šāds – mūziķis ir galvenais


Evilena Protektore

Saruna par All About Jazz resursu — kā tas tika izveidots, un kāpēc mūziķim kaut kas šāds vispār ir nepieciešams

Uzmanību! Šajā intervijā tu, mūziķis, vari uzzināt, kā paplašināt savu atpazīstamību ārzemēs!
Bet ja nopietni, tas tā arī ir, jo mans sarunu biedrs šoreiz ir jauks vīrietis, kuru sauc Maikls Riči. Viņa vārds nav pazīstams mūziķiem, bet viņa dzīves darbs ir resurss, kas pastāv jau vairāk nekā 20 gadus. Maikls ir savdabīgs džeza mūziķu advokāts, jo viss, ar ko viņš dzīvē nodarbojās, ir vērsts uz džezmeņu dzīves līmeņa uzlabošanu. Tālajā 1995. gadā Maikls ir uzsācis resursu All About Jazz, kas ir vienlaicīgi mūziķu, vietu, festivālu un ierakstu leiblu datubāze un mūziķa sabiedrisko attiecību veicināšanas instruments. Mēs dzīvojam ļoti tehnoloģiski advancētajā pasaulē un ignorēt internetu, ja tu gribi tikt tālāk par savu vietējo džeza klubu, ir vienkārši… ne gudri. All About Jazz piedāva visādus pakalpojumus, gan par maksu, gan pilnīgi par velti. Ja kādu iemeslu dēļ nesanāk uzrakstīt savu biogrāfiju, vari samaksāt profesionālam rakstniekam, un viņš to izdarīs tavā vietā. Tev ir iznācis jauns albums? Sūti to autoriem, viņi to recenzēs, un recenziju izlasīs pāris tūkstoši. Gribi, lai par tevi uzzina pāris desmiti tūkstoši? Vari nopirkt reklāmas baneri, un tas būs izvietots mājaslapas visredzamākajā vietā. Un kāpēc tas ir labi? Jo resurss visu savu mūžu ir strādājis, lai izveidotu sev vārdu, festivāli, leibli un radiostacijas to apmeklē un uzzina par jaunumiem džeza pasaulē.

Bet ko es te stāstu, to visu var uzzināt no intervijas! Man personīgi ir nenormāls prieks un gods par to, ka sanāca noķert JAZZAHEAD izstādē to cilvēku un parunāt ar viņu personīgi. Cepuri nost visam, ko viņš ir izdarījis.

Mūziķi man uzticas, jo zina, ka es vienmēr esmu strādājis viņu labā, un daudzi no viņiem zina, cik daudz tas pieprasa, šis darbs nav viegls, bet es to daru un es mīlu, ko es daru. Mans piegājiens vienmēr bijis šāds — mūziķis ir galvenais, un vienīgais veids, manuprāt, kā padarīt manu iniciatīvu par veiksmīgu ir koncentrēties uz mūziķi. Tur es virzos — palīdzēt mūziķim uzlabot viņa karjeru un popularizēt viņu. Mūziķim jādzīvo vismaz vidējā dzīves līmeni, kāpēc viņam jācieš? Es mēģinu darīt visu, lai palīdzētu viņam. Un kad viņi izmanto manu lapu, viņi atbalsta arī mani, mēs esam viens otram nepieciešami, lai panāktu ko lielāku.

Evilena Protektore

Kāpēc tu nolēmi uztaisīt «All About Jazz» interneta lapu?

Kāpēc es tam upurējos? (Smejas) Nu lūk… Esmu uzsācis AAJ 1995. gadā, internets bija pavisam cits tolaik — atklātāks, mazāk komercializēts, un tā bija reāla iespēja īstenot kādu interesi vai hobiju, un tajā brīdī pasaulē bija daudz hobistu. Atceries, kad bija blogu bums, kad visi pēkšņi kļuva par blogeriem? Tu varēji mierīgi uztaisīt sev mājaslapu, tev bija tikai jāizlasa bieza grāmata un jāiemācās HTML valoda (Hiperteksta iezīmēšanas valoda). Tolaik viss bija citādāks un man tas patika, tas viss bija ka mežonīgie rietumi – brīva, atklāta, «dari ko gribi» vide.

Mani vienmēr interesēja mūzika, bet pārsvarā ka fanu. Es spēlēju trompeti, bet arī kolekcionēju ierakstus. Mans tēvs bija ļoti ietekmīgs, pats spēlēja, bet arī ņema mani līdzi uz koncertiem, kad biju jaunāks. Es devos mācīties koledžā, ieguvu izglītību tehnoloģiju un programēšanas nozarē, un tur man paradījās interese pret džezu. Es attīstīju programmatūru ar vienu draugu, un tajā brīdī, kad mēs nolēmam uzsākt mūsu biznesu internetā, kļuva skaidrs, ka kādam būs jāstrādā pie produkta, bet kādam jāuzņemās programmēšana. Es iedomājos — es varētu to darīt, mani tas interesē. Nolēmu praktizēties internetā, vienkārši izmēģināt dažas lietas, un es nolēmu to darīt džezā, uzbūvēt džeza interneta lapu. Es biju diezgan aktīvs dalībnieks rec.music.bluenote grupā, kas ir diezgan veca kopiena, kurā pulcējās daži entuziasti un arī eksperti, kuri apsprieda daudzas ar džezu saistītas tēmas. Es pārsvarā tikai lasīju, bet brīžiem arī savu viedokli par kaut ko izteiktcu. Vienā brīdī, kad es jau aktīvi taisīju mājaslapas mūziķiem, es nolēmu izveidot savējo, un tā viss sācies – esmu pieprasījis palīdzību no tās grupas dalībniekiem, teicu – es taisos publicēt abumu un grāmatu apskatus, kāds grib pievienoties? Pāris kungi pieteicās, un tas bija sākums. Tehnoloģiju līmenis bija zems, lapa bija diezgan jēla, bet tas bija 95. gads…

Mājaslapa izskatījās diezgan drausmīgi tad, internets bija lēns, mēs nevarējām ielādēt daudz bilžu, tāpēc pārsvarā tur bija tikai teksti. Negribās lekt pāri lielam laika posmam, bet es sapratu, ka vārds aizgājis tālāk, parādījās citi autori, kuri arī gribēja rakstīt recenzijas un publicēties, un vienā brīdi slodze kļuva pārāk liela, jo es biju pats ar savam rokam veidojis statiskās HTML lapas, sapratu, ka jāsāk integrēt lapā kādas smadzenes, intelektu, automatizēt to procesu kaut kā, un tā iesniegšanas forma caur e-pastu kļuva iebūvēta majaslapā, tika izveidota datubāze, un tā kā man bija izglītība tehnoloģiju jomā un es jau labi orientējos džezā un džeza mūziķu vajadzībās, man sanāca izveidot datubāzi, kuru es izmantoju arī tagad. Es nolēmu būvēt to ap mūziķiem un iekļaut visus elementus, kas varētu viņiem būt svarīgi, tādā veidā te iederās recenzijas un rakstnieku štats un kopiena.

Acīmredzami kaut kādas tehnoloģijas nebija man pieejamas tolaik, bet man bija idejas par to, kur to varētu tālāk virzīt. Kad es sāku būvēt datubāzi, sapratu, ka tai jābūt mērogojamai, un tā kā man bija nepieciešama izglītība, es visu uzbuvēju pēc iespējas dabiskāk, tā, lai es varētu pēc tam mierīgi to paplašināt. Cilvēki, kuri strādā ar datubāzēm, zina, ka ja tā ir uzbūvēta nepareizi, tas var izraisīt lielas problēmas, jo vajadzēs visu taisīt no jauna, un tas ir krietni dārgāk, nekā paplašināt.

Man vispār ir diezgan pedantisks prāts, man vajag, lai viss būtu izveidots noteiktajā veidā, un es varu pavadīt neveselīgu laika apjomu, mēģinot nodrošināt to, lai viss būtu tieši tā, kā es gribu, tāpēc AAJ kļuva par dzīves lietu. Es ļoti nopietni attiecos pret to, ko es daru, un šim darbam joprojām ir liels potenciāls, un tas uztur manu interesi. Realitātē es arī esmu ideju cilvēks, un es vienmēr domāju par šo platformu, un par to, cik milzīga tā ir. Es domāju, ka man ir labas zināšanas par to, kā tā darbojās, un kā būvēt tai virsū. Mani ļoti motivē fakts, ka es zinu, ka varu savas idejas īstenot diezgan ātri, un uzreiz redzu rezultātus, kā manas idejas ietekmē mūziķus, es pēkšņi sāku saņemt šādus e-pastus: Maikls, mājaslapa tiešām palīdz, mans studentu skaits palielinājās!…

Mana misija ir vienmēr kalpot mūziķim. Mēs neesam blogs, vai vienkārši datubāze, mēs esam daudzas lietas, bet vissvarīgākais — mēs esam platforma.

Tu ieminējies par džeza mūziķu vajadzībam, kādas tieši tās ir?

Džeza mūziķu vajadzības izmainījās kopš 1995., ko es sapratu no sarunām ar mūziķiem un lasot, kļuva grūtāk pārdot diskus, izplatītāju skaits kļuva mazāks, veikali pamazām slēdzas ciet, mūziķiem nākas vairāk paļauties uz interneta tirdzniecību, bet tad parādījās pirātisms, tagad pārraides… Bet izdevumi paliek tie paši — mūziķi joprojām drukā diskus, studija maksā naudu, viss, kas ar mūziku ir saistīts, pieprasa ieguldīt. Mūziķi vairs nepelna ar disku pārdošanu, tāpēc viņiem nākas vairāk paļauties uz koncertiem. Dabūt sev koncertus ar labu honorāru vienmēr bija svarīgi, bet tajā brīdī tas kļūva vēl svarīgāk. Tad es sapratu, ka džezs ir cieši saistīts ar pedagoģisku darbību, un mācīšana ir vēl viens veids, kā pelnīt iztikai, tāpēc mēs pievienojām pedagoga sadaļu mūziķu datubāzei un iespēju sameklēt pedagogu pēc atrašanās vietas, mēs nodrošinājām piekļuvi datubāzei ar visiem mūziķiem, kuriem bija aizpildīta pedagogu ailīte — vai nu tie apmāca iesācējus, vidējā līmeņa studentus vai advancētākus, mūziķis var pievienot pedagoģisko biogrāfiju, kaut kā tā. Tātad, vajadzības ir nedaudz citas, bet fokuss ir joprojām uz mūziķi un uz koncerta ar labu honorāru dabūšanu, kā arī uz studentu piesaisti.

Es pamanīju, ka tev ir vesels rakstnieku bariņš, un jebkurš mūziķis var sazināties ar tiem un pasūtīt preses relīzi, vai arī piedāvāt savu disku recenzijai. Vai tev ir kaut kāda statistika — cik bieži mūziķi izmanto šo iespēju?

Es domāju, ka gadiem cauri mūziķi saprata, ka mums ir diezgan vienkārši izmantojama mājaslapa. Tā ir tehnoloģija un tas ir internets, bet mēs visu laiku strādājam pie tā, lai lapas lietošana būtu ērtāka un vieglāka, bet jebkurā gadījumā runa ir par mūziķa karjeru, mēs esam profesionāla platforma un mēs piedāvājam profesionālus pakalpojumus, un ja mūsu platforma motivē mūziķus iztērēt pāris minūtes un iepazīties ar visu, ko mēs piedāvājam… Mums ir «instrumentu komplekta» lapa, tu vari atrast plašu informāciju par to, ko mēs daram šobrīd, un ko mēs varam izdarīt, lai atvieglotu mūziķim dzīvi.

Bet atpakaļ pie tava jautājuma — mūziķi diezgan bieži izmanto «uzmanības centrā» pakalpojumu, lai palielinātu informētību par konkrētu pasākumu vai ierakstu, daži pērk savam albumam «vitrīnas» (showcase) opciju, un tas ir lielisks piemērs tam, kā mēs promotējam mūziķi — tur vienmēr ir mākslinieka bilde, albuma vāka bilde un «pirkt» poga, un tas ir vienmēr izvietots labi redzamajā vietā. Agrāk mēs pārdotu ierakstus, un pirkumu skaitu bija viegli redzēt, jo mēs izmantojam Amazon vietni, un tur ir tāda opcija. Diemžel tagad interese pirkt fiziskās kopijas kļuva mazāka. Kas mums ļoti veiksmīgi sanāk – mums ir stabila auditorija, kas sastāv no radio programmu veidotājiem, staciju vadītājiem, viņi apmeklē lapu, meklējot kādu informāciju. Tātad tie cilvēki uzmanīgi seko līdzi «vitrīnai» (showcase sadaļai), tad radiostacijas pieprasa albumus, jo šī ir ļoti pieprasīta un redzama vieta, radio cilvēki pieprasa albumus, tad atskaņo mūziku savos raidījumos, un tad albums pēkšņi ir JazzWeek radio topā, un mēs esam tie cilvēki, kuri nodrošina starpniecību, rūpējamies par vietu, kur to mūziku atrast.

Tātad gala rezultāts ir mainījies bišķiņ, jo acīmredzami jaunās tehnoloģijas parādās katru dienu, un mēs joprojām gūstam pozitīvu iznākumu. Un ir arī citas lietas, ko mūziķi var darīt — daži pērk sev paplašināto mākslinieka lapu (premium) un papildus pie standarta pakalpojumiem saņem vēl 13 citus. Mākslinieka lapas aktīvi skatās un lasa tur rakstīto informāciju, un tās lapas, kuras atjauno bieži, skatās vairāk, tas tā ir, tāpēc… Es zinu, ka visi ir aizņemti, mūziķi ir aizņemti, bet tas neaizņem daudz laika sekot līdzi savai lapai. Tas ir svarīgi, jo kad, teiksim, tavu albumu recenzē, bieži vien lapas apmeklētāji no recenzijas iet tālāk — skatās mūziķa lapu, un ja tā lapa nebija atjaunota kopš 2002. gada, veidojas konflikts starp to, ko viņš tiko izlasījis un to, ko viņš redz.

Vienkāršiem vārdiem — kāpēc mūziķim ir nepieciešama tava lapa?

Viņam vismaz būtu jāuztaisa savs mūziķa profils, jo tas palielina viņa mājaslapas un sociālo tīklu apmeklētību. Mēs stimulējam video skatījumus, internetveikalu apmeklētību, un tas arī ir svarīgi, jo Google mūs mīl. Kad cilvēks meklē tavu vārdu, tava mājaslapa var neparadīties starp pirmajām, bet AAJ vienmēr būs pirmajā lapā. Tu esi ieinteresēts tajā, lai cilvēks tevi atrastu, un mēs esam ieinteresēti tev palīdzēt. Bet mēs arī piedāvājam daudz promocijas pakalpojumus. Džeza mūziķi jāpromotē, nav svarīgi, vai tas ir koncerts, vai jauns ieraksts, vai vienkārši pats mūziķis, jādara cilvēkiem zināms, ka tu eksistē kādā formā un veidā, un tāpēc tev ir nepieciešama lapa mūsu platformā. Tā ir vispopulārāka mājaslapa par džezu pasaulē. Viņa ir aktīva, aktuāla, mūsu sekotāju un biedru kopiena ir liela un joprojām aug, starp lapas veidotājiem ir ne tikai tradicionālā džeza piekritēji, starp tiem ir visi. Un visi mūs atrod, jo Google mūs mīl. Lēmums būt AAJ lapā ir stratēģisks, tas ir biznesa lēmums, daudzi no mūsu pakalpojumiem nemaksā neko, ir ļoti efektīvi un, godīgi, ja tu zini par AAJ, bet vēl joprojām neesi tur, tu sev nekā nepalīdzi.

Pastāsti nedaudz vairāk par autoriem — tādu tev ir daudz un jebkurš interesents arī var kļut par vienu?

Daži no autoriem ir mūsu lapā jau vairāk par 20 gadiem. Mēs vienmēr gribam publicēt rakstus par džezu no visiem kontinentiem, no visām pilsētām, jebkuras vietas, kur to spēlē, tāpēc ka esam Viss Par Džezu! (All about Jazz). Mums visa sistēma uzbūvēta tā, lai visu laiku uzņemtu jaunus autorus. Tātad, ja esi džeza mūzikas piekritējs, ja tev ir izpratne par to mūziku un ja esi labs rakstnieks, mēs nodrošināsim tev vietu, kur publicēties, un kur tavus rakstus lasīs. Ja tu esi blogeris, bet tava vietne nav populāra, tu vari rakstīt kaut katru dienu un neviens to neizlasīs, vai varbūt kādi 6 cilvēki. Bet ja tu to pašu rakstu publicēsi pie mums, to izlasīs 6 tūkstoši cilvēku, vai pat 12. Viens no autoriem man kādreiz teica: «Es publicēju rakstu savā blogā un to izlasīja 14 reizes 4 mēnešu laikā. To pašu rakstu publicēju AAJ, un to izlasīja 4 tūkstoši divu dienu laikā…» Re, tāda ir starpība. Būt vienam no AAJ, kaut gan tas ir bezmaksas pasākums, sniedz visādus labumus. Daudzi no mūsu autoriem apceļo pasauli, visi izdevumi tiek segti un tas ir lieliski, jo viņiem ir piekļuve mūzikai, festivāliem, pasākumiem, un viņiem tas ir svarīgi, jo viņi mīl mūziku un viņi būvē savu reputāciju industrijā. Mans mērķis vienmēr bijis maksāt darbiniekiem, bet ekonomika ir tāda, kāda ir, šobrīd tas ir grūti. Ko es daru — es aktīvi promotēju rakstnieku pakalpojumus, to mēs piedāvājam — viņi var uzrakstīt mūziķim preses relīzi, biogrāfiju vai ko citu.