Viens no spožākajiem priekšnesumiem Jazzahead! showcase programmā

M&Jam Experiment – tehnoloģiskais progress, kas bīda tālāk mūzikas uztveres rāmjus

JAZZAHEAD! gadatirgus ir slavens ne tikai ar to, ka tas ir vislielākais džeza mūzikai veltīts pasākums Eiropas teritorijā un pulcē speciālistus no visām ar džezu saistītām nozarēm, sākot ar māksliniekiem, līdz pat preses pārstāvjiem, klubu īpašniekiem, festivālu rīkotājiem. Šis pasākums ir vienlaicīgi liels džeza mūzikas festivāls, kurā piedalās mākslinieki no visas pasaules, šī gadatirgus daļa saucās showcase, jeb savdabīga noklausīšanās. Kamēr Eiropā notiek neskaitāmi showcase pasākumi, džeza mūziķim tikt līdz dalībai tajā vienā, ko rīko JAZZAHEAD!, nozīmē iespēju tikt līdz pasaules lielākajiem festivāliem. Katru gadu gadatirgus piedāvā visdažādāko koncertprogrammu, parasti tā dalās pēc ģeografiskā principa — vienu dienu Vācijas vakars, citu dienu Rietumeiropas vakars, trešajā — «aizokeāna» kolektīvu koncerts. Baltijas valstīm arī paveicās piedalīties, diemžēl tikai vienai no trīs, un ne Latvijai, bet par igauņu kaimiņiem ar jauno džeza pianisti Kirki Karju ir prieks. Cerams, ka turpmāk arī Latvijas mūziķi pārstāvēs mūsu džezu uz gadatirgus skatuves.

Bet pietiek ar lirisko atkāpienu! Mums, latviešu delegātiem, arī sanāca apmeklēt pāris koncertus. Programmā bija daudz pazīstamu vārdu, gan Džastins Kauflins, kurš jau bijis Rīgā, gan Jazzmeia Horn, bet man personīgi gribējās dzirdēt vienu ne tik pazīstamu Eiropā kolektīvu no Austrālijas — M&Jam Experiment. Pati ka māksliniece savā mūzikā mēdzu izmantot visādu elektroniku, kas džezam nav tik ierasts, tāpēc arī dažreiz meklēju iedvesmu vislielākajā tās avotā — internetā, kur pāris gadus atpakaļ arī atradu interesantu līdzekļu vākšanas kampaņu Indiegogo vietnē – mūziķi lūdza finansiāli atbalstīt interesantu projektu: audiovizuālais priekšnesums, kurā mākslinieki izmanto visdažādākus efektus, efektu pedāļus, lūperus u.c., kā arī apvieno tos ar vizuālajiem efektiem. Noziedoju noteiktu naudas summu, un pateicībā saņēmu skaistu disku ar DVD ierakstu, kur to visu varēja izbaudīt. Atzīšos, to kampaņu atradu tāpēc, ka esmu personīgi pazīstama ar projekta līdzdibinātāju, bet līdz tam brīdim man nebija ne jausmas par to, ka viņa ir tehnoloģiju guru, kura māk ar parasto TC-Helicon VoiceLive Touch 2 taisīt poliritmiskās kompozīcijas un savienot tās ar vizuālām projekcijām. Man pašai saviem vārdiem to izskaidrot ir grūti, jo līdz galam to konceptu saprast tā arī nesanāca, tāpēc devos meklēt Melissu (dziedātāju un autori) milzīgajā Brēmenes izstāžu hallē. Pa laimi, Latvijas stendam kaimiņos bija austrālieši, kuri ātri palīdzēja atrast divus projekta pārstāvjus.

Hey!

M: Hey! Esmu M
Jam: Un es esmu Jam
M: Kopā esam M&J Experiment.

Jūs šogad piedalāties JAZZAHEAD showcase koncertā, apsveicu!

M: Jā, mēs spēlēsim «aizokeāna» koncertu sesijā! Esam sajūsmā!

Pastāstiet man par šo projektu, vai tas ir tas pats, kas ir diskā?

Jam: Principā… Būtībā tas ir tas pats, kas ir DVD, bet ar nelieliem jauninājumiem sakarā ar skatuves dekorācijām, tehnoloģijām, jo tagad mums ir arī gaismas!

Kādas tieši skatuves dekorācijas tās ir?

Jam: Varbūt pareizāk būtu teikt nevis «skatuves dekorācijas», bet «skatuves tehnoloģijas». Mums agrāk bija tikai vizualizācijas, bet tagad mēs izmantojam arī LED gaismas, ko es kontrolēju.
M: Un katra lampiņa ir saistīta ar kādu mūziķi, tātad man ir sava, ģitāristam sava.

Kā tu kontrolē gaismas? Vai lampiņas ir pieslēgtas pie mūzikas instrumentiem?

Jam: Lampiņas ir pieslēgtas pie manis! Un es savukārt spiežu uz podziņām un pārējā, gaismiņas dara tā, kā es teikšu!

Ok…

M: Jā, tas ir diezgan forši! Lampiņas maina krāsas, Jam var sadalīt gaismās tā, lai sasniegtu stereo efektu, viņš var tās ieslēgt vai izslēgt. Dažreiz mēs spēlējam kolektīvu solo, spēlējam tad, kad iedegas lampiņa pie kāda mūziķa, un kad gaisma nedeg, mēs klusējam. Mēs esam kā lelles, un Jam ir leļļu diriģents!

Tad sanāk, ka Jam ir galvenais cilvēks kolektīvā?

M: Nu, sakarā ar galveno koncepciju, jā, sanāk tā. Bet kas attiecas uz kompozīciju — es rakstu savas dziemas, Jam savas, katrs dara kaut ko.
Jam: Es neteiktu, ka esmu galvenais, bet…

Tad jūs divatā esat projekta līderi?

M: Jā! Mēs esam M&Jam, un tad pārējie grupas dalībnieki ir tas eksperiments. Vispār koncepts balstās uz tehnoloģiju izmantošanu, jo mana tehnoloģija ir cilpu veidošana dzīvajā (loop), kas nav nekas jauns, bet veids, kā es to daru, atšķiras no tā, kas ir «pieņemts». Bet viņa lieta ir pilnīgi jauna, neviens tā nedara, ka Jam.
Jam: Es parasti saku, ka esmu vizuālais mūziķis. Tas nozīmē to, ka es daru tieši to pašu lietu, ko dara mūziķi, es spēlēju unisonus, es varu izvēlēties — spēlēt kopā vai iet pretī tam, kas notiek mūzikā, mans rezultāts ir gaismas un uz ekrāna notiekošais. Es varu arī kaut ko sačakarēt, vai arī izdarīt ļoti labi, tikai mana lieta dzīvo vizuālajā visumā, nevis skaņu pasaulē.

Un kā ir ar cilpām?

M: Es to daru nedaudz citādāk, mēģinu tās veidot ne tik modāli, cilpas kustās laikā, tātad es veidoju polimetriskās lietas, ritmiskās modulācijas, harmoniskās modulācijas un, tas viss kopā ar grupu. Mūsu bundziniekam ir metronoms, viņš dzird manas cilpas tā, lai mēs varētu radīt mūziku kopā. Tas, manuprāt, ļoti atšķiras no tā, ko parasti cilvēki dara ar lūperiem, tu vari atrast daudzus piemērus, kad mūziķi veido cilpas duetā vai solo, bet tas ir kaut kas cits.

Kādu tehniku tu izmanto cilpām?

M: Es lietoju TC-Helicon Voicelive Touch 2, es izmantoju gan efektus, ko ierīce piedāvā, gan veidoju cilpas pati.

Ja nemaldos, šai ierīcei ir diezgan ierobežota atmiņa sakarā ar cilpām, tikai 42 sekundes, vai nē?

M: Jā, ir pieejami 6 ceļiņi, un ja tu gribi izmantot visus, tad nevari daudz ko ierakstīt, jo viņi aizņem vienu atmiņas vietu. Tātad tev vienkārši jākomponē, atceroties to. Es mēģinu pieturēties pie vienas takts frāzēm. Šajā ierīcē man patīk tas, ka es varu izmantot pirkstus, man baigi nepatīk izmantot kājas… Un arī var diezgan ātri pārslēgties no vienas cilpas uz otru, noklusēt kādu, un pēc tam ieslēgt atpakaļ.

Tātad tev nekas nav iepriekš ierakstīts?

M: Nekas! Viss tiek ierakstīts uz vietas dzīvajā! Tas arī ir iemesls, kāpēc tas ir tik grūti! Ir ļoti vienkārši izdarīt kaut ko nepareizi, tad viss skaņdarbs neizdosies!

Kas ir visgrūtākais šajā projektā?

M: Atrast mūziķus, kuri gribētu tajā piedalīties. Tas tomēr ir eksperiments, un dažreiz ir grūti atrast cilvēkus, kuri saprastu to ideju un gribētu piedalīties tik inčīgajā mūzikā. Tur ir tik daudz detaļu, nekur nepaļaujamies uz veiksmi, viss ir pārdomāts. Dažreiz skatuves iekārtojums varētu būt diezgan izaicinošs pasākums — mums var iedot mazus ekrānus, ko mēs ienīstam. Mūsu vizualizācijām nepieciešami lieli ekrāni, tad tās izskatās iespaidīgāk. Dažreiz ar to mums īsti neveicas.
Jam: Dažreiz mums dod PowerPoint prezentāciju ekrānus… Man izaicinošs ir laika apjoms, kas nepieciešams, lai visu sagatavotu. Man jātaisa vizualizācijas, pēc tam gaismas, tad viss jāpieslēdz un jāatcerās, kurš vads pie kā pieslēdzas, lai uzbūvētu skatuvi.

Pats koncerts sanāca… interesants. Es varu galvot, ka līdz šim neko tādu savā dzīvē neesmu piedzīvojusi. Šis noteikti jāskatās/jāklausās klātienē, kaut gan disks, ko saņēmu caur Indiegogo, arī ir ļoti interesants un baudāms, bet tagad, kad esmu to visu piedzīvojusi pati, es varu teikt, ka šādā veidā viss ir krietni iespaidīgāk. Tas, ko Melissa dara ar savu nelielu efektu ierīci, ir vienkārši neticami, poliritmiskie īsie motīvi, ko viņa izcili pārvalda, apbur. Video/gaismu instalācijas arī ir diezgan iespaidīgs pasākums, un tajā brīdī, kad redzi, kā Jam ar plašu atskaņotāja palīdzību «skrečo» video fragmentu, liek domāt, ka mūsdienu tehnoloģijas ļauj darīt tik daudz, ka brīžiem tu vienkārši neesi spējīgs to aptvert. Šis kolektīvs man pieradīja, ka džeza mūzikas robežas ir bīdāmas daudz tālāk, neka esmu domājusi līdz šim. Pasaule ir pilna ar iespējām, un mums ir tās jāizmanto, ja mēs gribam atstāt savas pēdas vēsturē.