JVLMA džeza nodaļa piedāvā veselu svaigo bakalauru bariņu
Ar piedzīvojumiem un eksperimentiem pilni koncerti, kuros studenti parādīja, ka māk pārsteigt klausītājus
Vasara jau kādu laiku ir klāt, un tas nozīmē, ka studentiem ir veiksmīgi beigusies sesija. Dažiem studentiem sesija vairs neatkārtosies, jo viņi veiksmīgi izcīnīja sev bakalaura grādus džeza mūzikā. Šis gads saražoja 7 diplomētus speciālistus — instrumentālistus un vokālistus, un veselu pulciņu džeza un popmūzikas skolotāju, starp kuriem arī slavens dziedātājs Justs. Ka parasti, eksāmeni Mūzikas akadēmijā notiek koncertu veidā, un tos var apmeklēt jebkurš interesents. JAZZin komandai arī sanāca paviesosies pāris pasākumos.
Studentu Klubs
Slavena vieta, ko pazīst lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju. Savulaik Studentu Klubā pulcējās dažādu stilu grupas, gan rock, gan indie, gan pop un šlāgermūzikas pārstāvji. Jau kādu laiku šī vieta ir pazīstama ka Mūzikas akadēmijas Akmens Zāle, un tajā bieži notiek džeza mūzikas pasākumi. Arī šoreiz tajā risinājas pāris no tiem. Pirmkārt, tajā izskanēja trīsdaļīgs koncerts, kurā savu bakalaura grādu aizstāvēja trīs puiši — ģitārists Rihards Goba, saksofonists Artūrs Sebris un dziedātājs Kārlis Mangulsons.
Riharda programma sastāvēja gan no viņa oriģinālkompozīcijam, gan no tradicionāliem skaņdarbiem, arī tika atskaņota slavena dziesma «Stella By Starlight», kurai ģitārists izveidojis jaunu un dikti interesantu aranžiju.
Rihards: «Es izvēlējos spēlēt tos skaņdarbus, kuros es jūtos brīvi, ko es pats gribu spēlēt. Tās bija 3 manas kompozīcijas, viena kompozīcija bija «Stella By Starlight», ko es biju aranžējis. Sanāca diezgan neatpazīstams skaņdarbs, izņemot melodiju! Man pašam ļoti patika. Un skaņdarbu «Donna Lee» es izvēlējos tāpēc, ka akadēmijas pamatmācība ir par tradīciju, un es gribēju parādīt, ko es māku, kā pirksti kustās, pasniedzējs bija iedvesmots! Ir grūti spēlēt eksāmenus, jo visi klausās un gaida brīdi, kad tu kļūdīsies, nevis klausās, ko tu spēlē. Bet man liekas, ka 4 gadu laikā es iemācījos atdalīt to atmosfēru un jūtos labi!»
Otrajā koncerta daļā savu programmu prezentējis saksofonists Artūrs Sebris, un viņa sniegums bija ļoti atšķirīgs no diezgan tradicionāla Gobas priekšnesuma, kurš izmantojis standartizētu pavadošo sastāvu (bungas, kontrabass, klavieres), izvēloties spēlēt bez harmoniskā instrumenta, tādā veidā atstājot to funkciju pūšamo instrumentu sekcijai. Uzdevums nav no vieglākajiem, jo izveidot gaumīgu un interesantu programmu ar šādiem līdzekļiem ir diezgan izaicinoši.
Artūrs: «Patiesībā tas man bija liels izaicinājums. Tā nebija mana ideja. Mans skolotājs, Kārlis Vanags, teica, ka šoreiz intereses pēc var spēlēt bez harmoniskā instrumenta, un tad es domāju — kā lai es to uztaisu ar tiem pūtējiem… Pameklēju Youtube visādas aranžijas un ieraudzīju, ka trīs saksofoniem diezgan interesanti skan, sāku rakstīt! Visizaicinošākais bija tieši aranžēt pūtējiem. Paldies Dievam, tie cilvēki, kurus uzaicināju, spēlē arī citus pūšamos instrumentus, piemēram, Kristaps Lubovs spēlē basa klarneti, un tas diezgan daudz deva šajos aranžējumos. Es paņēmu kompozīcijas, kas man pašam patīk, no kuram trīs bija latviešu. Teiksim, Stabulnieka «Balāde» man ļoti patīk, bet aranžēt to bija liels izaicinājums».
Noslēdzošajā koncerta daļā klausītājiem tika piedāvāta dziedātāja Kārļa Mangulsona priekšnesums. Jāatzīmē, ka Kārlis ne tikai gaumīgi un tehniski labi izpildīja izvēlētos skaņdarbus (kuri, starp citu, nebija visvieglākie), bet arī parādīja sevi kā solistu, kurš prot komunicēt ar skatītājiem, demonstrējot savu aktiermeistarību.
Kārlis: «Visizaicinošākais bija panākt kopīgu skanējumu visam pasākumam, ka mēs esam kā viens cilvēks. Bet man ka dziedātājam… Es izvēlējos dziesmas, kur šausmīgi jālēkā pa reģistriem, man visgrūtākais bija izdarīt tā, lai viss skanētu vienādi. Viens no skaņdarbiem bija Horasa Silvera «Home Cooking», kur Džons Hendrikss uzrakstījis vārdus solo posmam. Apbrīnoju mākslinieku — kā viņš māk uzrakstīt vārdus jebkurai improvizācijai un forši skan! Tas skaņdarbs «Home Cooking» ir pats par sevi izcils un izaicinošs.»
Pāris dienas pēc šiem eksāmeniem tajā pašā zālē risinājās jau trešais vienotā RDKS un JVLMA bigbenda koncerts. Jaunizveidotais kolektīvs izpildīja programmu kopā ar džeza un popmūzikas skolotājiem, 4. kursa audzēkņiem. Šāds eksāmenu formāts studentiem ir diezgan jauns. Jāsaka, ka pēc RPIVAs likvidēšanas mūzikas skolotāju programma tika nedaudz izmanīta, un studentiem bija piedāvāts jauns veids kā aizstāvēt savu bakalaura grādu un pieradīt, ka viņi māk adaptēties jebkuram sastāvam. Šiem studentiem eksāmens tika sadalīts divās daļās — pirmajā daļā, kura notika Pashkevich Jazz Club telpās, mākslinieki spēlēja ar tradicionālu sastāvu, ar saviem kolēģiem un dažiem pieaicinātajiem māksliniekiem. Bet otrā eksāmena daļa bija dalība RDKS un JVLMA vienotajā bigbendā. Bija ļoti interesanti skatīties, kā mākslinieki, kuri ikdienā darbojās pop vai indie mūzikas žanrā (tādi mākslinieki ka Justs un grupas «My Radiant U» solists un līdzdibinātājs Jānis Driksna) tika galā ar bigbenda programmu. Jāsaka, ka māksliniekiem izdevās, un koncerts sanāca visai baudāms.
Pilnu fotogaleriju no koncerta var apskatīt JAZZin Facebook lapā.
Zirgu Pasts
Šajā vietā, kur visdažādākā māksla mājo ikdienā, šoreiz norisinājās viens neparasts koncerts — savu diplomeksāmenu kārtoja trīs daiļās jaunkundzes — saksofoniste Anete Levica, dziedātāja Dita Belicka un pianiste Zanda Loceniece. Manuprāt, pirmo reizi JVLMA džeza nodaļas vēsturē tika izveidota programma, kuru līdzvērtīgi sadalīja savā starpa trīs studenti, bet meitenēm sanāca izveidot vienotu koncepciju un pasniegt sagatavoto materiālu interesantā, daudzpusīgā un pat tehniski inovatīvā veidā. Koncertā varēja dzirdēt visdažādākos sastāvus — sākot ar solo, pielietojot pedaļus, turpinot ar trio klavierēm, balsij un basa klarnetei un, kā odziņa uz tortes, veselas vokālistu grupas piedalīšanos! Re, kā meitenes komentē savu sniegumu:
Dita: Šis bija tas pirmais moments, kad mēs sapratām, ka varam taisīt nevis katra atsevišķi, bet visas kopā, salikām kopā visus mūsu skaņdarbus un mēģinājām saprast, kāds varētu būt koncepts vispār, par ko tas varētu būt. Bija ļoti jauki, mēs esam meitenes trijatā, pavadošais sastāvs labi, ir puiši, bet…
Zanda: Programma bija tāda, kādu mēs to redzējām, caur mūsu sajūtām. Mēs noskaidrojām, par ko ir katrai dziesmas, un katra bija par kaut kādu sievišķīgu emociju.
Dita: Mūzika caur mūsu sievišķīgu skata punktu. Tas nebija banāli — meitenes visas rozā un tā, bet cik mums dzīvē nācas saskarties ar dažādām lietām, caur to mēs arī mēģinājām pateikt to. Bišķiņ tur maģija bija.
Zanda: Es vidusskolu beidzu ka akadēmiskā pianiste, tāpēc gribēju paradīt gan to pusi, gan arī to, kā es varu to mainīt, integrēt džeza mūzikā un izveidot kaut ko jaunu.
Dita: Un man iepriekšējos gados bija skaņdarbi, kuri ļoti patīk, un es caur tiem meklēju kaut ko līdzīgu.
Anete: Es zināju, ka negribu tikai spēlēt alta saksofonu, bet gribēju arī baritonu paņemt, tad ņemu vienu skaņdarbu no sava mīļāka baritonsaksofonista Garry Mulligan. Un arī solo skaņdarbs man tapa tā — es iespaidojos no saksofonista Bobby Watson, dzirdēju, kā viņš izpilda solo skaņdarbu, un gribējās kaut ko līdzīgu uztaisīt, un es vēl iesaistīju pedaļus savā skaņdarbā!
Dita: Katrai no mums bija kāds skaņdarbs, kurš bija odziņa un tajā pat laikā izaicinājums — man personīgi tas bija skaņdarbs, kuram es pieaicināju «Latvian Voices» meitenes man talkā. Es izveidoju aranžiju vienam skaņdarbam, un tas bija izaicinājums, jo ir laiks, kad tu darbojies tikai ar pavadošo sastāvu, un ir laiks, kad tikai ar balsīm, un tad, apvienojot, sanāk pilnīgi kaut kas cits. Meitenes, dziedot, izpilda pavadošā sastāva funkcijas, bet tagad pavadošais sastāvs ir, kā mēs saplūdīsim kopā? Tas bija izaicinājums, bet nenormāli patika.
Anete: Man izaicinājums bija solo skaņdarbs ar pedaļiem, jo es nekad mūžā nebiju to darījusi un visu laiku bija tāda baža — sanāks vai nesanāks, kaut kas var nobrukt…
Dita: Un koncertā mums nobruka! Visa pults apstājās, no karstuma uzkārās.
Anete: Bija klusuma brīdis! Bet nekas, pateicām, ka bija tehniska kļūda, uzgaidījām un atsākām koncertu.
Zanda: Viens no maniem izaicinājumiem bija spēlēt atkal akadēmisko mūziku, iestājās akadēmiskais stress — ja nu es nospēlēšu ne to, kas rakstīts, citu noti? Bija jāpastrādā ar sevi.
Kaņepes Kultūras Centrs
Manuprāt, tas ir diezgan simboliski, ka vietā, kurā kādreiz mājoja Jāzepa Mediņa mūzikas skola, šobrīd notiek kultūras pasākumi, lielākā daļa no kuriem — muzikāli. Par labu tradīciju kļuva arī JVLMA eksāmenu rīkošana mājīgajā zālē KKC otrajā stāvā. Šoreiz telpās notika divi koncerti — 4. kursa ansambļa un kontrabasista Jāņa Rubika koncerteksāmeni.
Par pirmo obligāti jāpasaka, ka bija ārkārtīgi interesanti. Studentiem tika uzdots varens darbs, lieliska iespēja pierādīt, ka katrs džeza mūziķis ir arī komponists, kurš māk ne tikai improvizēt un aranžēt, bet arī radīt kaut ko jaunu un pārsteidzošu. Ansambļa vadītājs Madars Kalniņš šoreiz pārsteidza ar neparastu uzdevumu — izvēlēties kādu latviešu dzejoli un uzrakstīt tam mūziku, izveidot pavisam jaunu skaņdarbu ar jau eksistējošu tekstu. Autoru izvēle bija diezgan plaša — gan Aspazija, gan Fricis Bārda, Imants Ziedonis un pat Viks. Sanāca ļoti daudzpusīgs koncerts, katrs skaņdarbs bija īpašs, interesants un skaists. Laba zīme, ka pēc koncerta pēdēja skaņdarba motīvs «pielipa», visu pārtraukumu skanēja galvā, tas nozīmē, ka izdevās!
Koncerta otrajā daļā izskanēja kontrabasista Jāņa Rubika diplomeksāmena koncerts. Māksliniekam sanāca ar minimālo sastāvu (kopā ar bungām un klavierēm) izveidot īpašu atmosfēru un pierādīt, ka viņš ir tiešām pelnījis saņemt savu bakalaura gradu!
Jānis: «Es savu programmu gatavoju ilgi un dikti koncertējot, rakstot savu mūziku un gatavojot sevi kā mākslinieku. Es izvēlējos pārsvarā spēlēt savu mūziku, jo man liekas, beidzot Mūzikas akadēmiju, džeza mūziķim jāspēj parādīt savu personību, tas ir daudz nozīmīgāk, nekā spēlēt džeza standartus un kaut kādas vispār zināmas tradicionālās lietas. Protams, es spēlēju arī standartus, lai parādītu savu prasmi orientēties džeza mūzikā vispār, bet pamatā bāzēju programmu uz saviem skaņdarbiem. Un paralēli tam es nositu divus zaķus ar vienu šāvienu, jo vienu programmu es gatavoju gan diplomeksāmenam, gan Riga Jazz Stage konkursam, kas notika divus mēnešus iepriekš. Sajūtas pēc eksāmena ir vislabākās, patīkami noslēgt šo posmu, kurš ir ļoti vērtīgs, bet jāiet tālāk.»
Par Jāni jāpiemin arī šādi fakti — māksliniekam sanāca diezgan produktīvs pusgads, viņš ir paveicis ļoti daudz, sākot ar godam pelnīto otro vietu Riga Jazz Stage konkursā, un nobeidzot sesiju ar Nika Gothama balvas saņemšanu 13. jūnijā Mecenātu balvu pasniegšanas pasākumā JVLMA telpās. JAZZin komanda sveic Jāni un novēl turpmākos panākumus un radošus sasniegumus!
Jānis: «Man ir ļoti liels prieks un gods saņemt Nika Gothama balvu, un tas ir divu iemeslu dēļ – tā ir balva, tas ir prestižs un ne katram viņu piešķir, tā ir viena lieta. Patīkami, ka tavas piepūles un radošās izpausmes novērtē kaut kādā augstākā līmenī. Otra lieta — tā ir tieši Nika balva, un Niks man bija ļoti liels skolotājs. Es pie viņa mācījos kādus 3-4 gadus, viņš bija mans pirmais combo vadītājs, kad es iestājos RDKS pirms 10 gadiem, un man ka zaļam gurķim no laukiem tā bija neaizvietojama pieredze uzreiz strādāt ar tādu pasaules līmeņa pasniedzēju. Viņš vienmēr bijis jauks un aicinošs, un visiem, kas kautrējās, kā jau tas bija vidusskolas sākumā, viņš vienmēr mīloši un aicinoši palīdzējis. Viņš bija ļoti sirsnīgs pasniedzējs, un man saistās ar ļoti siltām atmiņām».
Pilnu fotogaleriju no koncerta var apskatīt JAZZin Facebook lapā.