Pievieno pasākumu

Ievadi savu e-pastu, lai reizi nedēļā saņemtu džeza notikumu afišu visā Latvijā, kā arī vairākas reizes gadā lasītu džeza žurnālu.

Lasīt žurnālu

Apvienība Wise Music Society sāk veidot elektronisko žurnālu par Latvijas (un ne tikai) džeza dzīvi.
Lasi jaunu numuru!

Albums, ko ierakstīja starp tomātiem un gurķiem


Grupa The Coco’nuts par to, ka augt var tikai uz augšu


Evilena Protektore

Šī vasara iepriecina ne tikai ar plašu džeza mūzikas koncertu klāstu, bet arī ar ko jaunu un visai patīkamu – pašmāju grupai The Coco’nuts jūnijā piedzima jauns albums. Jāsaka, ka šis darbs sanāca pavisam atšķirīgs no grupas pirmā albuma “Amid Opposites”, kurš bija ar ekspresīvu enerģiju pilns, brīžiem agresīvs (bet pozitīvi agresīvs), ar fanka un blūza iezīmēm. “No Other Way Out” ir maigs, melodisks, nedaudz meditatīvs, nedaudz avangardisks un, kā teica Marija Broča, grupas vokāliste un dziesmu tekstu autore – plūstošs. Saturs ir emocionāls, un uzreiz var dzirdēt, ka ir ieguldīts milzīgs darbs – visas partijas pārdomātas un katrai skaņai ir “sava vieta”.

Evilena Protektore

Kamēr grupa gatavojās Berga Bazāra Vasaras Festivāla koncertam, man paveicās satikties uz nelielu sarunu ar 3 kolektīva dalībniekiem – Mariju Broču, Pēteri Narubinu un Artūru Strautmani. Runājām, protams, par pašu albumu, dziesmu radīšanu, ierakstīšanu, būtību un jēgu.
Pilnu fotogaleriju no koncerta var apskatīt JAZZin Facebook lapā.

Ko albumā atradīs klausītājs?

Artūrs: Citādākas krāsas! Mēs pieradām pie tāda fancīgāka un ballītes tipa stila, un tagad šis albums ir vairāk emocionāls un psiholoģisks piedzīvojums.
Marija: Tāpat ir diezgan grūvīgs, bet vairāk plūstošs. Un tur ir gandrīz uz pusi mazāk dziesmas, nekā “Amid Opposites” (iepriekšējais albums).
Artūrs: Bet mēs esam saglabājuši tos drastiskus kāpumus un krītumus, kas ir, man liekas, mūsu firmas zīme.

Kā jūs nonācāt līdz otrajam albumam? Tas bija plānots, vai vienkārši sapratāt – dziesmas ir, jāraksta?

Marija: Mēs braucām tur, kur ierakstījām “Amid Opposites” uz radošo nometni pie Toma vectēva Ēvelē, viņa māja ir starp baznīcu un kapiem, forši! Tur mēs nedēļu dzīvojām un gandrīz visas dziesmas no jauna albuma tur sataisījām.
Pēteris: Tas bija divus gadus atpakaļ. Tas albums ir divu gadu ilgtermiņa ieguldījums. Šodien viņš ir gatavs, kopš brīža, kad mēs sākām domāt par jaunu albumu, pagāja divi gadi. Divus gadus atpakaļ mēs sākām radīt tās dziesmas, tad mēs tās uzradījām, bija pirmatskaņojuma koncerti, kuros spēlējām šo jauno materiālu, un pēc šiem koncertiem sākām rakstīt – aizbraucām uz Siltumnīcu!

Jūs ierakstījāt albumu Siltumnīcā?

Pēteris: Jā! Ierakstījām visu visi kopā, vienlaicīgi.
Marija: Ar Tomu Lismentu kopā.
Pēteris: Talantīgu skaņuvīru.
Marija: Kas arī miksēja šo visu pasākumu un…
Artūrs: …un kurš izdarījis ļoti labu darbu, un mēs visi esam ļoti apmierināti! Ļoti labi sanāca, pašiem prieks.

Nav pārāk tradicionāls veids, kā rakstīt albumu…

Marija: Man jau liekas, diezgan populārs pasākums pasaulē…
Pēteris: …siltumnīcās rakstīt.
Marija: Nu nē, nevis siltumnīcās, bet izdomāt vietu, kur tu gribi rakstīties, paņemt instrumentus līdzi un aizbraukt.
Pēteris: Nu jā, un tad tu koncentrējies visu laiku tieši uz to.
Artūrs: Mums bija līdzīgi ar “Amid Opposites”, kad mums tas materiāls sakopojās, mēs domājām, kur rakstīt – mums grūti sadzīvot ar to skaitītāju lietu – tā kā tu ieej, samaksā tik un tik, un tev ir tik daudz laika katrai dziesmai, un ja nav, tad nav.
Marija: Šoreiz arī nebija daudz laika.
Artūrs: Jā, bet varēja vismaz iziet laukā, paskatīties zirgus…
Marija: Un vēl arī šajā albumā ir tas, ka mēs pieaicinājām mūziķus, kas nav mūsu sastāvā. Kad bijām jau atpakaļ Rīgā un strādājām pie miksa, domājām, kā lai paplašina šo albumu, un vienā dziesmā, ko Pēteris dzied, tādā soul/blues pusbalāde, pūtēji mums iepūta.
Artūrs: Divos skaņdarbos mums palīdzēja čellists, un tad es pārkāpu savam ego pāri un uzaicināju citus sitaminstrumentus – divās dziesmās mums palīdzēja Migels (Miguel Andres Hernandez Giraldi), tas izklausījās maģiski.

Evilena Protektore

Kā jūs tā izdomājāt rakstīt albumu Siltumnīcā?

Marija: Mēs domājām, uz kuru vietu lai aizbrauc, kur mēs justos ērti, un kur mēs varētu padzīvot. Es dzirdēju baumas, kuras pēc tam izradās baumas, ka Toms Lisments teica, ka tur ir laba skaņa. Izrādās, viņš domāja par dzīvo koncertu, ka tur forši spēlēt. Tas bija netīšs pārpratums, bet mēs teicām – rakstīsimies Siltumnīcā. Saimnieki ir ļoti atsaucīgi, tur arī notiek koncerti, mēs uzrunājām viņus un viņiem bija ērti ar mums, mums bija ērti ar viņiem. Mums tur būs arī koncerts 25. jūlijā.

Un kā bija rakstīties tādā vietā?

Artūrs: Iekārtošanās bija vissarežģītākais.
Pēteris: Mēs paši vedām matračus, stutējām būdiņas, un tā Siltumnīca ir diezgan gara un liela, tur katram bija savs stūrīts. Man priekšā bija skapītis, kur saliku visādus priekšmetus un lietiņas, kas man rada vairāk sajūtas, iedvesmu, emocijas. Jāzeps bija tajā galā, kur tomāti aug, meitenes stāvēja aiz bāra letes, tur bija iekārtots dziedāmais stūrītis.
Marija: Montai bija Polaroid fotoaparāts, visu laiku fočējām un likām tas bildes.
Pēteris: Artūrs bija uz skatuves, vienīgais.

Sanāca ieraksts kā piedzīvojums!

Pēteris: Ceļojums, un tas ļoti labi atspoguļojās tajā skaņā, kas tur ir, tajās dziesmās.
Artūrs: Man liekas, pēc abu albumu rakstīšanas pieredzes mums būtu tagad dīvaini rakstīties vietā, kur viss jau ir sagatavots…

Kāpēc šāds albuma noformējums?

Marija: Mums parasti dizainu taisīja Annija Vītoliņa, bet šoreiz viņai bija daudz savi darbi, un tad Pēterim ieteica cilvēku vārdā Aigars Opincāns.
Pēteris: Mēs uzrunājām viņu, jo viņš ir taisījis plakātu koncertam Kaņepes Kultūras Centrā, un mums iepatikās viss, ko viņš dara.
Marija: Viņš noklausījās albumu, bija ļoti iedvesmots un piekrita uztaisīt. Tas dizains ir diezgan klasisks – viņa stilā. Mēs pilnīgi brīvi viņam ļāvām izpausties. Mums pašiem nepatīk, kad iejaucas mūsu muzikālajā darbā, tāpēc neiejaucāmies viņā.
Pēteris: Un rezultāts mūs pilnīgi apmierina.
Artūrs: Viņš raksturo arī albumu, tas nosaukums “No Other Way Out”. Kā es to redzu – gluda balta virsma bez nekā, un zem tā nekā apakšā ir kaut kas daudz sakrājies, tās saknes laužas ārā un vērpjas uz augšu.
Marija: Vēlme attīstīties, ejam uz augšu.

Evilena Protektore

Kas ir īpašs šajā albumā?

Artūrs: Tie pieaicinātie mūziķi, kas mums ikdienā nav praksē. Arī mūsu – gan kā mūziķu, gan kā cilvēku – attīstības process.
Marija: Mēs augam. Bet vēl ir arī tas, ka visas dziesmas ir radītas vienuviet ar vienu sajūtu, jo “Amid Opposites” bija viss iepriekš radītais..
Artūrs: Bet īpašs ir tas albums pats par sevi, jo divu gadu ceļojumam iziet cauri un visu laiku būt uz varbūtības, ka viņš var arī neiznākt, un redzēt, kā iznāk, ir īpaši.

Ar kādu vienu vārdu var raksturot albumu?

Marija: brīvs
Pēteris: īpašs
Pēteris: dinamisks

Kā vislabāk klausīties albumu?

Marija: Mašinā laikam.
Pēteris: Nē… kāds cilvēks ir teicis, ka tā ir laba braucāmā mūzika, bet mašīnā labāk ar austiņām, kaut gan tas ir bīstami, neiesaku.
Marija: Ar austiņām, ejot pa ielu.
Pēteris: Kad es pirmo reizi noklausījos albumu, sēdēju mājās, istabā, vienkārši skatījos ārā pa logu, kā saule spīd un koki šūpojas.

Par ko ir albums?

Marija: Pārdomas par dzīvi, aizdomāšanās par cilvēka pieredzi, mēs esam maziņš cilvēciņš un vienkārši dzīvojam.
Pēteris: Man ļoti patīk, kā Marija raksta līrikas, liekas ļoti skaidri un tieši nolasās, par ko stāsta tie vārdi.
Marija: Par to, ka visu, ko cilvēka pieredze sniedz, dzīve sniedz neatkarīgi no tā, ko mēs gribam un varam izdarīt. Vienkārši pieņemt to, kā viss notiek, un atrbrīvoties no tādam muļķīgām cilvēku īpašībām ka bailes, un par to, cik forši ir dzīvot.