Pievieno pasākumu

Ievadi savu e-pastu, lai reizi nedēļā saņemtu Latvijas džeza notikumu elektronisko afišu, kā arī vairākas reizes gadā lasītu džeza žurnālu.

Lasīt žurnālu

Apvienība Wise Music Society sāk veidot elektronisko žurnālu par Latvijas (un ne tikai) džeza dzīvi.
Lasi jauno numuru!

Stāsts par emociju un pārdomu pilnu koncertu


Nacionālo Bruņoto Spēku bigbenda koncertprogramma «Tautasdziesma» — repertuārs ar dziļu vēstījumu cilvēcei

Evilena Protektore

Bigbenda koncerta apmeklējums vienmēr ir aizraujošs pasākums, jo mūzika ir skaista, interesanta, valdzinoša, to ir patīkami klausīties. Bet kad pats repertuārs ir tuvs sirdij, jo ar to esi labi pazīstams jau kopš pašas bērnības, viss kļūst vēl interesantāks! Šogad Starptautiskās Džeza Dienas Latvijā jubileja sakrīt ar mūsu valsts simtgadi, un par godu tam viens no Latvijas īpašiem kolektīviem izpildīs programmu, kas sastāv no dziesmām, kuras atpazīs ikviens — varbūt, tās kādam dziedāja vecmāmiņa, kāds to ir dziedājis pats savam bērnam vai korī, bet jebkurā gadījuma tās dungojam visi. Ja kāds vēl nav uzminējis, atklāšu noslēpumu — runa ir par tautasdziesmu. Un tāpat arī saucas programma, kuru 29. aprīlī Zirgu ielas koncertzālē piedāvā noklausīties Nacionālo Bruņoto Spēku bigbends kapteiņa Aleksandra Kreišmaņa vadībā.

Paveicās tikties ar Aleksandru un aprunāties par koncertprogrammu, kā tā bija veidota, ko varam sagaidīt no koncerta, un par tautasdziesmu kulturālo un morālo vērtību.

Publicitātes foto

Pastāsti par koncertprogrammu «Tautasdziesma»?

Tas ir tāds koncerts, kurā skanēs tautasdziesmas! (Smejas)
Speciāli radīts Nacionālo bruņoto spēku bigbendam. Skaņdarbi ir izvēlēti šādi, nevis citādi tāpēc, ka mēs veicām nelielu aptauju starp mūziķiem — kuras tautasdziesmas ir mīļākas kuram. Tas princips, kā mēs vispār veidojam programmas, ja nav kādi īpašie noteikumi vai speciāli prasīts kas, ir šāds — ja ir iespēja brīvi izvēlēties skaņdarbus, tad mēs kopā apspriežam. Es nāku ar savu ideju, piedāvājumiem, ar kolēģiem apspriežam. Nav slikti uzklausīt vēl kaut kādus viedokļus, tad saņemt vairākas idejas, no katra var kaut ko aizņemties, tas ir radošs process. Pēc tam programmas salikšana ir mans uzdevums, bet ideju vētras mēs labprāt šad tad apgrozītu. Tā arī bija ar tautasdziesmām, un tās, kā mēs zinām, ir ļoti daudz un skaistas! Kuras tad? Tā kā mēs paši tās arī spēlēsim, katrs piedāvāja savu, kura viņam tuvāka. Un tās, kas savāca vairāk balsis, arī tika iekļautas programmā.

Pasūtījām lietuviešu komponistam, aranžētājam, flautistam Rimantam Giedraitim uztaisīt aranžijas, viņš ir ļoti pieprasīts Lietuvā, raksta nacionālajam simfoniskajam orķestrim, bigbendiem, pūtēju orķestriem, kameransambļiem, instrumentē, aranžē. Mēs ne pirmo reizi ar viņu sadarbojamies, un arī šoreiz tas rezultējās patīkamā veidā. Viņam, protams, mazliet savādāks redzējums par šīm tautasdziesmām, pilnīgi svaigs. Mēs dzīvojam savā valstī ar savām pieredzēm, atmiņām vai priekšstatiem, un tad viņš šai mūzikai piegāja citādāk — kā skan tie vārdi, melodijas, harmonijas. Mums tas patīk. Iedevām viņam iespēju novērtēt arī to, kā mēs to nospēlējam, viņš izteica savu viedokli, kā viņš bija domājis konkrētās vietās, kā mums jāspēlē, sniedza komponista viedokli. Bet mēs arī ieguldījāmies, kaut ko paņēmām no viņa ieteikumiem, bet kaut ko arī paši piedāvājām, kaut ko nospēlējām tā, kā mēs jutāmies ērtāk, lai būtu arī bauda un lai stāsts viegli stāstās.

Ja īsi vajadzētu noformulēt, kas ir programma «Tautasdziesma», tad droši vien es teiktu, ka tā ir mīlestība pret savu zemi, pret to, ko mēs darām. Tas ir aicinājums visiem klausītājiem atcerēties mūsu pamatvērtības un piedāvāt tās savādākā veidā, nekā tas ir ierasts.

Programma jau tika atskaņota vairākas reizes?

Kad tikko dabūjām to gatavu, bija diezgan aktīva koncertdzīve. Pamazām izbraukājām ar to, pēc tam viss nomierinājās, un tagad mums ir iespēja to atdzīvināt, atsvaidzināt, nospēlēt ar jaunām un svaigām emocijām un piešķirt viņai jaunu skanējumu.

Dziesmas ir ļoti pazīstamas, bet jūs tās nospēlējat pavisam citādi, neierasti… Kā cilvēki reaģē?

Tas, protams, vienmēr ir tāds izaicinājums — piedāvāt kaut ko tiešām iepriekš zināmu, tādu klasisku vērtību mainītā veidā. Cilvēki ne vienmēr un ne uzreiz pieņem jaunās lietas. Gala rezultāts… Tā bija intrīga. Bet ja nespēlēt tikai mūziku, bet līdzi nest arī stāstu, savīt to visu kopā, tad klausītāji reaģē ļoti pozitīvi. Daudz kas tiek aicināts saprast ar asociācijām, sajūtām, nevis viena pati mūzika, bet arī stāsts, kas nāk līdzi. Jāveido programma arī tā, lai pašiem būtu interesanti un būtu izaicinājums, jo ja mūziķiem būs garlaicīgi, skatītājam arī nepatiks. Sajūta un iespēja būt brīvākam, džeza mūzika, tā pulsācija, ritmika, tur visa tā būtība ir brīvība.

Jūs tad vēl arī stāstat stāstus koncertā?

Jā, es arī to vadu! Es labprāt arī parunāju ar klausītāju, veidoju papildus kontaktu ar viņu. Tad, kad mēs izvēlējāmies un saņēmām šo programmu, mēs viņu izstrādājām, koncepts gatavs, šī procesa gaitā man izkristalizējās tā doma. ko es ar to programmu vispār gribu pateikt, un to nevar izdarīt ar vienu pašu mūziku. Tad to svarīgāko vēstījumu es nekautrējos pateikt!

Vēstījums ir šāds: šodien visam, ko mēs darām, mēs zinām lietu kārtību, zinām, kā mīlēt darbu, protam cienīt Latvijas dabu, zinām, kā jāattiecas pret tēvu un māti, un vispār cilvēkiem. No kurienes mēs to visu zinām? Tā, protams, ir audzināšanas skola, bet no kurienes tas viss nāk? Tautasdziesmās tas viss arī ir iekšā, un pārnesot no paaudzes paaudzē šo informāciju, mēs esam tik gudri un zinoši, un vispār brīnišķīga tauta, kas tiek dzīvē uz priekšu, un es domāju, ka viens no tiem iemesliem ir zināšanu saņemšana no vēstures, no senākiem laikiem, kur cilvēki patiešām zināja, ko darīja, un varēja izdzīvot visu to laiku!

K. Kitners

Zinot, kāda mums ir tā vēsture, mēs esam spējuši izdzīvot caur ne visai patīkamiem brīžiem. Es interesējos par mūsu vēsturi, par to, ar ko nācās sadzīvot, un es lepojos ar saviem senčiem! To vietu, kur mēs dzīvojam, iekarojuši ārkārtīgi daudz dažādas tautas un valstis. Senos laikos bija zemnieki, amatnieki, karavīri, tirgotāji, un bija tie zintnieki, kuri rūpējās par cilvēku veselību, kuri spēja noteikt laika apstākļus, paredzēt notikumus, un viņi savas zināšanas nodeva saviem amatbrāļiem, vienkāršus cilvēkus neapgrūtināja, jo katram bija savs uzdevums. Un kad pienāca grūti laiki, 11.jā vai 12.jā gadsimtā, kad bija skaidrs, ka tāda sistēma nevarēs turpināties, jo pārāk daudz ienaidnieku, iebrūcēju, un kad saprata, ka šīs zināšanas pazudīs, mazus vēstījumus ielika pasakās, teikās, tautasdziesmās, un ejot caur gadsimtiem, tie cilvēki, kuriem to vajadzēja zināt, to saprata un zināja šos vēstījumus un varēja nodot citiem. Tie, kas nē, acīmredzot, tas nebija domāts viņiem. Varbūt tas ir tāds spēcīgs salīdzinājums, bet vikingu laikos bija rūnas, tas ir kaut kas līdzīgs. Katrā tautasdziesmā ir daļa patiesības, morāles, vērtības, kas nonāca līdz šodienai. Man patīk domāt, ka pateicoties tautasdziesmai, mēs tikām tur, kur tagad esam.

Vai nedomājat, ka cilvēkiem bišķiņ pietrūkst tās tautasdziesmas, un informācijas jūrā ir grūti saskatīt morāli, patiesību un vērtību?

Es piekrītu, jā. Bet to informāciju saņems tas, kurš meklēs, un kuram tas ir nepieciešams. Vai tas ir vajadzīgs latviešu tautai globāli? Jā. Vai tieši caur tādu programmu, kādu veidojam mēs — nezinu. Jebkurā gadījumā koncerts būs pilns ar stāstiem, pārdomām un emocijām, un arī mazi pārsteigumi būs!