Ko latviešu un ārzemju mūziķi sagaida no 5. Džeza dienas Latvijā
Latvijas un ārzemju džezmeņu gaidas no 5. Starptautiskās Džeza dienas Latvijā un iespaidi par mūsmāju klausītājiem
Šī gada piektā jubilejas UNESCO Starptautiskā Džeza diena Latvijā ne tikai fokusēsies uz vietējiem džeza mūziķiem, par ko mums pašiem prieks un lepnums, bet arī pulcēs Latvijā vairāk ārzemju mākslinieku, nekā jebkad. Vietējie mūziķi, latvieši, kuri atgriežas dzimtajā zemē viesu statusā, un ārzemnieki, kuri pirmo vai pat trešo reizi piedalīsies mūsu Džeza dienas svinībās: šogad svētku programma gaidāma nedaudz pieticīgāka pasākumu skaita ziņā, bet visai raiba un krāsaina koncertprogrammas ziņā. Aprunājāmies ar dažiem mūziķiem par to, ko viņi gaida no Džeza dienas un mūsu Latvijas klausītājiem.
Maksim Perepelica (bass, LV/USA)
28.04. plkst. 17.00 Ventspils kultūras centrā, kopā ar Berta Moreno «Little Steps»
Man ir liels gods tikt spēlēt Starptautiskajā Džeza dienā Latvijā, it īpaši tās piektajā gadadienā. Patiesībā Latvijā es uzstājos ļoti reti. Bija periods no 2007. līdz 2010. gadam, kad es braucu te reizi gadā kopā ar dažādiem mūziķiem no Lietuvas. Tad bija sešu gadu pārtraukums. Un tikai pērn es sāku uzstāties ar latviešu mūziķiem kopā.
Šobrīd Latvijas mūziķiem ir ļoti augsts līmenis, jo vairāki no viņiem ir mācījušies, un vairāki joprojām mācās un dzīvo aiz valsts robežām, un viņiem visiem ir ļoti laba pieredze.
Mēs nospēlēsim koncertu, kas ir albuma prezentācija, ko ierakstījām kopā ar manu sievu spāņu saksofonisti Bertu Moreno un vieniem no zināmākajiem pasaules džezmeņiem — Steve Wilson, Troy Roberts, Manuel Valera. Tulkojumā no angļu valodas albuma nosaukums nozīmē «mazi soļi», un katra kompozīcija ir mazs stāsts no dzīves vai par dzīvi, un par to, kā soli pa solim var sasniegt savu sapni.
Koncerts ir interesants arī ar to, ka tur būs daudz dinamikas, dažādu stilu un ritmu saplūšanas, un, protams, improvizācija. Muzikālajā ziņā kompozīcijās ir daudz nestandarta risinājumu, kas būs interesanti džeza gardēžiem. Visi mūziķi ir labāki Latvijas džezmeņi, patiesi meistari, bet pati Berta ir lieliska instrumentāliste un līdere. Viņa patiesi aizkustina publiku ar savu saksofona spēli un prasmi stāstīt par savu mūziku tā, ka ikviens var atrast daļu sevis ikkatrā no kompozīcijām.
Jonathan Delazer (bungas, IT/USA)
28.04. plkst. 22.00 Trompetē, kopā ar «Dreed»
Atgriezties uz Rīgu nozīmē turpināt. Kādu laiku biju dzīvojis te, un esmu attīstījis dažas savas kopskaņas sastāvdaļas kā mūziķis, kā arī dibinājis saiknes ar pilsētu un cilvēkiem tajā. Man ir īpaši svarīgi sadarboties ar mākslas cilvēkiem viscaur pasaulē. Rīga manā atmiņā palika, pateicoties savām īpatnībām: pašlaik vairāk esmu Ņūjorkā, kas ir skaļa un nekontrolējama, bet apmeklēt Latvijas vietas ar to mieru un lēnu skaistumu man ir liela bauda, un es pieļauju, ka to izbaudīs arī mans mūzikas partneris Christian, kas nāk no Berlīnes.
Mūsu koncerts Trompetē būs īpašs, jo spēlēsim duetā, kas nav īpaši bieži sastopams džezā. Džons Koltreins (John Coltrane) to ir darījis ar Rašidu Alī (Rashied Ali), un viņi pavera jaunas durvis improvizējošajiem mūziķiem. Mēs spēlējam savu mūziku, bet apzināmies dueta kā formas un konteksta nozīmi mākslas vēsturē.
Mans mīļākais klausītājs ir tas, kurš velta mūziķim savu pilnu uzmanību un «tur ausis vaļā». Pārāk daudz pļāpāšanas un skatīšanās viedtālruņos var pārvērst koncertu cirkā, kas nav mana mīļākā vieta. Jo vairāk es jūtu labu klausītāju, spēlējot, jo krāšņākus mirkļus varu nodot auditorijai kā mākslinieks.
Remigijus Rančys (saksofons, flauta, melodika, LT)
28.04. plkst. 21.00 Pashkevich Jazz Club, kopā ar «Remi Rancys Quartet»
Manuprāt, džezs ir stāsts par radošumu. Un radošumam nepastāv robežas vai nācijas. Viscaur pasaulē radošums plaši eksistē un izpaužas, tāpēc arī Latvija nav izņēmums. Iespējams, Baltijas valstīs pastāv kopējā tendence vairāk fokusēties uz džeza dzimteni ASV mūzikas ziņā, bet arī bez tā mūsu valstīs vienmēr ir kas jauns un unikāls.
Latvijas džeza skatuvē redzu daudz interesantas un svaigas enerģijas. Es domāju ļoti optimistiski, un ceru, ka mūsu tehnoloģiju gadsimtā džeza mūzika un spēja instrumentāli improvizēt paliks par dziļi cienītu mākslas formu un nezaudēs popularitāti. Es ticu arī tam, ka tradicionālā izglītība nedaudz mainīsies un tiks bagātināta ar šo lielisko džeza improvizācijas valodas metodi.
Reizēm cilvēkiem kļūst grūti palikt vienkāršiem un dzīvot balansā. Džezs ir par vienkāršumu. Es ticu, ka laba džeza mūzika māca mums laimi, gudrību un mīlestību. Lai kļūtu par labu mūziķi, vai saprastu mūziku dziļāk, tev ir nepieciešams daudz empatijas un tolerances. Tāpēc mums ir jāsvin Starptautiskā Džeza diena.
Emmanuel de Gouvello (bass, FR)
29.04. plkst. 20.00 Pashkevich Jazz Club, kopā ar «Mezcal Jazz Unit»
Mēs satikām lietuviešu mūziķi Petras Vyšniauskas 1993. gadā 3 nedēļu garajā tūrē Austrumvācijā, Polijā un Baltijas valstīs. Tad izdomājām veidot mūziku kopā — tas notika 1995. gadā. Esam izveidojuši muzikālo performanci, ko nosaucām par «Ignalina», nospēlējām to Viļņas džeza festivālā un ierakstījām CD ar tādu pat nosaukumu. Tad 1996. gadā aizbraucām ar šo projektu uz Franciju. Šogad vēlējāmies vēlreiz uzspēlēt kopā pēc daudzu gadu pārtraukuma. Petras dēls Dominykas, talantīgs trompetists, kurš toreiz bija vēl mazs puika, šogad spēlēs ar mums kopā.
Latvijā esam spēlējuši divreiz, 1999. un 2002. gadā, Vāgnera zālē sadarbībā ar Franču institūtu un Latvijas koncertdirekciju, esam uzstājušies arī Ventspilī. Latvijas klausītāji vienmēr bija ļoti entuziastiski par mūsu koncertiem, un esam priecīgi atgriezties, lai spēlētu viņiem vēl.
Mēs nospēlēsim dažas kompozīcijas no mūsu iepriekšējās sadarbības ar nosaukumu «Ignalina» un dažas jaunas kompozīcijas, kas tika sacerētas īpaši šim lietuviešu-franču projektam. Tā kā Petras Vyšniauskas ir pazīstams kā ļoti labs izpildītājs, koncerta laikā varēs dzirdēt mūsu komponētās mūzikas un pārsteidzošas improvizācijas miksli.
Dominykas Vyšniauskas (trompete, taure, LT)
29.04. plkst. 20.00 Pashkevich Jazz Club, kopā ar “Mezcal Jazz Unit”
30.04. plkst. 20.00 Trompete, kopā ar “Dominikas Vyšniauskas Quartet”
01.05. plkst. 20.00 Teātra bārā, kopā ar “Klausies.Слушай.Listen”
Piedaloties Starptautiskajā Džeza dienā Latvijā pirmo reizi, un uzreiz ar veseliem 3 koncertiem, es vēlos pieredzēt dažus lieliskus muzikālos mirkļus, ar kuriem varēšu dalīties ar cilvēkiem, kuri nāks svinēt Džeza dienu ar mums kopā. Es redzu Džeza dienas svinēšanu kā skaistu tradīciju. Ceru, ka tā turpinās augt.
Man liekas, Latvijā un Lietuvā auditorija ir diezgan līdzīga. Bet man ir sajūta, ka Latvijā ir nedaudz vairāk cieņas, intereses un vērtību, liktu uz tradicionālu džeza mūziku. Varu mēģināt minēt, ka tādi cilvēki kā Maestro Raimonds Pauls un citi ir daudz rūpējušies par to, lai džeza mūziku mīlētu arī Latvijas masu klausītājs. Lietuvā tas ir mazliet citādi. Džezs ir bijis uzskatīts arī par eksotiskāku mūziku, «rietumu» un aizliegto. Mūsu valstīs Padomju savienības laikā džezu izmantoja arī lai pārstāvētu pretestību režīmam, pārstāvētu brīvību. Un tā kā šobrīd mums ir tā brīvība, man liekas, džezs vairs nav tik interesants. Tomēr es ticu, ka brīvība kā vērtība nekad nenovecos, un patiess džeza mūziķis jebkurā laikā turpinās pārstāvēt to brīvo artistisko autentiskumu, lai komponētu un spēlētu to, kas patiesi mājo viņa sirdī. Tāpēc tā vienmēr būs alternatīva šai patērētāju marketētai mūzikas pasaulei, kurā mēs šodien dzīvojam. Un tas ir džeza brīvības ziņojums šodien.
Krists Saržants (klavieres, LV)
30.04. plkst. 20.00 Pashkevich Jazz Club, kopā ar Rob Duguay
Jau trešo gadu piedalos Starptautiskajā Džeza dienā Latvijā un sajūtas ar katru gadu kļūst arvien pozitīvākas un spēcīgākas. Ar katru gadu ir kas jauns ko piedāvāt, rādīt, jauni cilvēki, dažādi mūziķi, ar kuriem sadarboties, kas vienmēr ir interesanti. Varu novēlēt vien to, lai šis, piektais, pasākums būtu labāks par visiem iepriekšējiem, bet sliktāks par vēl gaidāmajiem, jo mēs taču augam un mācamies, un esmu pārliecināts, ka ar katru gadu Latvijas Džeza diena kļūs arvien krāšņāka un grandiozāka.
Esmu ļoti priecīgs par šī gada sadarbību ar Rob Duguay. Grafiks ir ciešs, līdz ar to mēģinājumi būs intensīvi, jo ar mani Robam paredzēti divi dažādi koncerti, un esmu drošs, ka ar saspēli nebūs problēmas.
Kanādiešu-amerikāņu izcelsmes mūziķa līdzdalība noteikti piešķirs koncertam citādāku skanējumu. Ar nepacietību gaidu sadzirdēt viņa devumu šai programmai — gan manai oriģinālmūzikai, gan džeza standartiem. Kā jau minēju, vienmēr ir interesanti sadarboties ar dažādiem mūziķiem, it īpaši citu zemju, citu skolu pārstāvjiem, un dzirdēt, kā tas izmaina ansambli. Būtībā tas ir tas, ko sagaidu no Roba — viņa «balsi» mūzikā, ko izpildīsim.
Rob Duguay (kontrabass, CA/USA)
30.04. plkst. 20.00 Pashkevich Jazz Club, kopā ar Krista Saržanta kvintetu
Esmu pagodināts, ka Wise Music Society aicina mani un citus Latvijas mūziķus piedalīties Džeza dienā jau trešo gadu pēc kārtas, un tagad sajūtu ciešu saikni ar Rīgas mūzikas vidi. Kad runāju par Rīgu, prātā nāk tikai lieliskas lietas, ko teikt par jūsu augošo džeza kopienu. Mūziķi ir augsti disciplinēti, motivēti un radoši, kā arī parāda lielisku uzņēmēja garu, veidojot jaunu mūzikas vidi tur, kur tā nekad vēl nebija pastāvējusi. Tādas vietas, kā Kaņepes Kultūras centrs, Trompete un Pashkevich Jazz Club, ir lieliski piemēri, bet es vienmēr atsaucos arī uz mazām organizācijām, kā Wise Music Society, runājot par viņu kontaktu dibināšanu Latvijā un ārzemēs. Viss, ko varu teikt, ir visu cieņu!
Tagad pazīstu daudzus Latvijas mūziķus, un man prieks pieminēt tikai dažus, bet šis saraksts turpina augt. Pērn man bija gods spēlēt ar talantīgo un uzņēmīgo Tomu Rudzinski (alta saksofons), ultra radošo un nosvērto Kasparu Kurdeko (bungas) un teicamu ģitāristu Matīsu Čudaru. Lieliski jutos, uzstājoties arī ar Evilenu Protektori, ne tikai ekstraordināro vokālisti, bet arī koncertu organizatori, kas rūpējas par džeza kopienu Rīgā. Īpašs paldies talantīgajam basistam Tomam Lipskim par viņa instrumentu, ko varēju izmantot pērn, kā arī par palīdzību manā ceļojumā un dalīšanās ar mūziku ar Latviju!
Salīdzinājumā ar citām kultūrām, ar kurām esmu saskaries (meksikāņu, itāļu un citām), latviešu klausītājs ir ļoti atturīgs, tomēr tā nav ne laba, ne slikta īpašība. Es ticu, ka vārdu «atturīgs» var nozīmes ziņā pietuvināt vārdam «cienošs», un tas palīdz veidot maģiskus mūzikas brīžus, kad auditorija reāli ieklausās mūzikā. Būt atturīgam reizē nozīmē arī būt reālam, un vairākas citas kultūras gan nelepojas ar to, ka tās ir patiesas attiecībā pret sevi vai citiem, kad aizraujas ar svešiniekiem veltītajiem komplimentiem.
Šos un vairākus citus mūziķus šogad varēs satikt vairākos pasākumos Rīgā, Ventspilī un cituviet. Vairāk par 5. jubilejas UNESCO Starptautiskās Džeza dienas programmu var lasīt mājaslapā www.jazzday.lv: lai skan džezs!