Pievieno pasākumu

Ievadi savu e-pastu, lai reizi nedēļā saņemtu džeza notikumu afišu visā Latvijā, kā arī vairākas reizes gadā lasītu džeza žurnālu.

Lasīt žurnālu

Apvienība Wise Music Society sāk veidot elektronisko žurnālu par Latvijas (un ne tikai) džeza dzīvi. Lasi jaunu numuru te!

Pasaules mūzikas diena “Pashkevich Jazz Club”


Trīs latviešu džeza mākslinieces — Karīna Slišāne, Beāte Zviedre un Rūta Dūduma pirmoreiz  satiekas uz vienas skatuves

Ēriks Radželis


Evilena Protektore

Pasaules Mūzikas diena ir īsts notikums — tā 1975. gadā nolēma UNESCO Starptautiskā Mūzikas padome. Kam bija jānotiek mūzikas pasaulē, lai tieši šī diena tiktu dēvēta par pasaulīgu datumu mūzikā? Varam tikai vilkt paralēles ar tā brīža aktuālākajiem notikumiem — džezs nojauca pēdējo sienu, godinot free žanru, tika likti pirmie pamati elektroniskajā mūzikā un roks ieguva sinonīmu vērtību vārdam “brīvība”. Festivāli un cilvēces nozīmīgākie koncerti — revolūcija, kuru mūzikas skolu vēstures pasniedzējiem pēc simts gadiem būs sarežģīti iespiest 40 minūšu nodarbībā.

Kā jau katrā mākslas vai kultūru slavinošā datumā, arī šīs dienas pamatā ir svinības un prieks. Pasaules mūzikas diena tika izveidota kā iemesls jeb platforma, kurā cilvēkiem satikties vienā idejā — vienā dziesmā. Varbūt varam to nosaukt par globālu jam session?

Pasaules mūzika kā žanrs lielai daļai sabiedrības asociējas ar reģioniem raksturīgām tradīcijām. Vairāku gadsimtu laikā iekrāta un niansēta tautas mūzika. Mūsu kontekstā ideja ir tieši pretēja. Pasaules mūzika ir šobrīd aktuālo notikumu atspoguļojums skaņas formā. Neiedalot to žanros, noteikumos vai tradīcijās.

Vēsturiski mūzikai ir bijusi gan rituāla, gan informatīva nozīme. Jau no primitīvu laikmetu aizsākumiem tās lietojums ir bijis viens no pamatveidiem vēstījuma nodošanā. Ejot cauri “lietus dejām” un trubadūru stāstiem, esam nonākuši 1975. gadā, kad ar mūzikas palīdzību ir bijis iespējams ietekmēt pat militāra rakstura konfliktus. Izmantojot konkrētu mākslas formu, mainīt sabiedrības domāšanu un koriģēt tās attīstības virzību. Pasaules Mūzikas dienas oficiālā datuma pieteikšana nozīmēja šo faktoru apzināšanos. Eiforija un laime par to, ka ar ritma un melodijas palīdzību ir iespējams sasniegt tik daudz. 1. oktobris ir svētku diena, kuras magnitūda palielinās ar katru gadu, tajā apzinoties aizvien jaunus un aizraujošus sasniegumus.

Atskatoties uz pēdējā gada notikumiem Latvijas džeza skatuvē, varam droši teikt, ka mums ir vairāki iemesli svinēt mūzikas dienu. Kā vienu no lielākajiem notikumiem šogad var minēt latviešu saksofonista Denisa Paškeviča vardā nosauktā džeza kluba atklāšanu pavasarī. Pēdējā pusgada laikā klubs ir piedzīvojis regulārus starptautisku mākslinieku koncertus, un to organizēto pasākumu kvalitāte ir vērtējama pasaules līmenī. Kā panākumu pilnu piemēru var minēt arī Wise Music Events organizēto pasākumu Vocal Night, kura norisinājās Pasaules Mūzikas dienas priekšvakarā.

Evilena Protektore

1976. gadā 30. septembrī Vīnē notika pirmizrāde operai «Burvju flauta». 1934. gadā koncertuzvedums “Porgijs un Besa” piedzīvo debiju Brodvejā. Rīgā šajā vakarā «Pashkevich Jazz Club» uzstājās trīs latviešu džeza mākslinieces — Karīna Slišāne, Beāte Zviedre un Rūta Dūduma. Pirmā reize, kad šīs trīs dāmas satiekas uz vienas skatuves, ar unikālu mērķi — ieskandināt Pasaules Mūzikas dienu. Vieglums, sievišķīga pievilcība un sirsnība, ko palīdzēja radīt spēcīga pavadošā grupa, kuras mūziķu vārdi scēnas lietpratējam neprasīs liekus komentārus — Artem Sarvi (taustiņi), Toms Lipskis (kontrabass) un Krišjānis Bremšs (bungas).

Kopējā vakara atmosfēra neradās mākslīgi — svētki netika uzspiesti. Dāmas ļāvās notikumam, sajūtām un auditorijas reakcijai. Ar nelielām pauzēm koncerts ilga gandrīz trīs stundas, kuras, baudot vīna glāzi un neatraujot acis no mūziķiem, paskrēja nemanot. Burvība, kas tiek sasniegta, pateicoties improvizācijai. Džezs vienmēr ir kā laba saruna ar sen nesatiktu draugu — tiek izklāstīti jaunumi un apspriesti intriģējoši temati. Izskrienot no savas ikdienas rutīnas, šāda veida informācija atsvaidzina un liek priecāties par to, ka esi šeit un tagad — baudot mirkli.

Jaunā džeza dziedātāja Karīna Slišāne pavisam neilgā laika periodā ir pieteikusi sevi kā personību un unikālas balss īpašnieci. Samtainais tonis un minimālas, bet konkrētas improvizācijas liek aizdomāties par dziedātājas domas dziļumu un dzeju, kas ir tai apakšā. Atskaņotā orģinālkompozīcija «Still I Rise» mudina klausītāju nepadoties, jeb, kā pati autore stāsta: “stāties pretī grūtībām un slieties pretī saulei”. Patiess viedoklis, kas arī raksturo viņas kopējo uzstāšanos. Paralēli šim tika izpildīti latīņu standarti un džeza balādes, kas tikai izcēla mūziķes tumši noslēpumaino un juteklisko raksturu. Publikai ļāva elpot, domāt un kustēties.

Beātei Zviedrei var piedēvēt džeza dīvai raksturīgas iezīmes — sievišķība, smalkums un nepārprotams šarms. Elegants jaukums, kas liek smaidīt, ieraugot viņu uz skatuves. Ikdienā redzama vokālās grupas «Framest» sastāvā, uzstājoties ar savu džeza kvartetu un piedaloties dažādos projektos, kā piemēram, «Džezs dzied Aspāziju». Beāte sevī ietver gan atrastās atbildes, gan vēl neatbildētos jautājumus par tematu “Kas ir džeza dziedātājs”? Plaša veida uzstāšanās spektrs, apvienots ar izcilām aktrises dotībām. Šajā vakarā uzsvars tika likts uz visiem zināmiem mūzikliem, izpildot vairumu skaņdarbus klasiskā svinga manierē. Katra skaņdarba beigās šķiet, ka esi iepazinis šo dziedātāju, bet, sākoties nākamās dziesmas pirmajām taktīm — saproti, ka tagad uz skatuves atrodas jau cita personība.

Evilena Protektore

Trešā Vocal Night koncerta dziedātāja Rūta Dūduma ir viena no enerģiskākajām dziedātājām ne tikai latviešu džezā, bet mūzikas industrijā kopumā. Dažādu starptautisku konkursu dalībniece, kura sevi ir spējusi pierādīt dažādās vidēs kā izteiktu līderi. Dziedātāja darbojas arī popmūzikas žanrā, kas ļauj “paķert” labāko no abām pasaulēm. Viegli latīņu un grūvīgi soul ritmi, izbaudāmi profesionālā manierē. Baudāma balss kontrole un žesti, kas spēj vadīt, kā pavadošo grupu, tā arī publiku. Rūta apzinās, ko vēlas sagaidīt no konkrēta skaņdarba, un pārliecinoši spēj to aizvadīt sev vēlamajā virzienā.

Noslēpumainība, smalkums un enerģiskums — trīs faktori, kurus apvienojot ar Ņujorkas džeza kluba cienīgu atmosfēru un atraktīvu publiku, radās kas burvīgs — lielisks sestdienas vakars. Tā turpinājumā — jam session, sarunas ar mūziķiem un citiem kluba apmeklētājiem. Sarunu laikā pavīdēja fakts par Pasaules Mūzikas dienu. Daudzi par tādas eksistenci nezināja — nemaz nerunājot par cēlo dienas rašanās vēsturi. Tiešām, nekur nebija redzami ne baloni, ne svētku cepures vai kādas citas izaicinošas atribūtikas. Tikai laimīgi cilvēki, izcili mūziķi un iespēja šādu pasākumu apmeklēt tepat — Rīgā, Pasaules Mūzikas dienas priekšvakarā.