Mūzika, kurai jābūt patiesai, un izdevējs, kuram jāieklausās
Klausīšanās ķīmija un citi «Jersika Records» tēva Mareka Amerika darbības maģijas pamatprincipi
“Vai tu dzer tēju?” — ir pirmais jautājums, ko es dzirdu. Apstiprinoša atbilde — un tējkannā tiek ieliets garšīgs dzēriens, uz atskaņotāja uzlikta vēl (sarunas laikā) neizdotā Staņislava Judina un Asnates Rancānes plate, un mēs tiekam uz dažām minūtēm atstāti: tēja — ievilkties, es — baudīt. Īsi pirms 4. Jersikas ielas Vinila dienas satiku Mareku Ameriku, mūziķi ar vēsturnieka izglītību, kurš sauc sevi vienkārši par melomānu, bet šķiet, līdz šim vēl neesmu satikusi melomānu, kurš darītu tik daudz pašmāju mūzikas attīstībai.
Mēs pirmoreiz tiekamies Lokomotīves ielā, kur notiek Jersika Records (notiek, nevis atrodas, jo šis ir sarežģīts, bet pavisam maģisks process). Fonā skan plate, ko klausos pirmoreiz, pirms sarunas Mareks pabeidz apspriest organizatoriskās detaļas ar Tomu Rudzinski pirms plates prezentācijas un uzzvana Staņislavam apjautāties, kā viņam iet. Esmu aicināta nelielajā studijā, kurā risinās skaņu ieraksti, un ko Mareks ar draugiem ir sācis iekārtot tikai pirms pusotra gada kādā biroju ēkā Ķengaragā.
Improvizētās, eksperimentālas un džeza mūzikas leibls, kas tapa pavisam nesen
— Sakrītot vairākiem notikumiem un apstākļiem, aptuveni pusgada laikā tapa neliela studijas telpa, kas ir akustiski īpaši projecēta, pašu rokām remontēta un sagatavota. Remontdarbu skaņu celiņš bija Kamasi Washington tikko iznākušais 3 stundu garais debijas albums «Epic». Kamasi īsināja laiku un iedvesmoja, un viņa foto, līdzās citu man tuvu mākslinieku bildēm, iestrādāti studijas dizainā.
Faktiski studiju iekārtojām, lai varētu analogi veikt ierakstus profesionālos Studer A80 lenšu magnetofonos. Man patīk koncepts, kad ieraksta dzīvo skaņu, kuras tekstūru veido telpa, mikrofoni, mūziķi — talantīgi mūziķi, kas skaņdarbam velta pāris piegājienus jeb “teikus”. Man paveicās, ka Toma Rudzinska un Gerharda Ornig kvartets bija šie talantīgie pirmie mākslinieki — sanāca labs atspēriena punkts. Un gala lēmums dibināt leiblu tika pieņemts. Šajā laikā iepazinos arī ar ļaudīm, kas jau ilgāku laiku strādā pie vinila plašu rūpnīcas atvēršanas Latvijā, un varu teikt, ka Jersika Records ir daļa no Mango Vinyl Press.
Veidot radniecisku produktu abiem leibla virzieniem
— Jersika Records nosaukums nāk no Jersikas ielas, šis ir sens nosaukums, un arī Jersika kā apdzīvotā vieta ir vēsturiski nozīmīga. Šobrīd ejam divos virzienos: Jersika Records Analogue (šādi tapa albums Locomotion!) un Jersika Records Digital (Staņislava Judina albums ar Asnati Rancāni). Staņislavs arī ierakstīja mūziku pamatā šajā telpā, bet mūsdienīgi. Ar abām platēm es tagad arī prezentēju šo leiblu un veidoju komandu.
Šobrīd man palīdz Balvis Trinkuns, Didzis Simanovičs, Sabīne Brice un Kate Pāvula. Komandā ir arī mans brālis Edgars Ameriks un Mareks Kaminskis, kuri pārstāv dizaina departamentu, palīdz veidot vizuālo identitāti — tam pievēršam lielu uzmanību. Man kā melomānam bieži vien žēl, ka ir labi ieraksti, kas nav vizuāli pienācīgi un labi noformēti. Gribās, lai, paņemot rokās Jersika Records plati, būtu sajūta, ka tas ir kas radniecisks, kaut kas tuvs tam, ko jau neskaitāmas reizes esi turējis rokās, bet tajā pašā laikā jauns. Lai dizains sagatavo, iedod pirmo impulsu, lai pēc izskata jau aptuveni var nojaust, kādu mūziku turi rokās, kādu noskaņu, no kuras tradīcijas tā nāk.
Plate kā citāds klausīšanās process
— Pieteikšanās izdevēju pulkam man ir jauns izaicinājums. Esmu daudz klausījies mūziku, lasījis par mūziku, kopā ar domubiedriem šo to radījis, koncertējis un ierakstījis, kā diskžokejs atskaņojis to cilvēkiem. Un pašlaik ir tas brīdis, kad vēlos izdot mūziku un palīdzēt mūziķiem.
Uzskatu, ka gan džezā, gan popmūzikā, gan dizainā, gan arī jebkurā citā dzīves jomā ir jāzin kultūras mantojums, lai tu varētu pielikt tam klāt savu redzējumu un to papildināt. Man šķiet, tieši tāpēc daudzi latviešu mūziķi kā oriģinālās mūzikas autori un izpildītāji nav pazīstami ārpus Latvijas — ārzemju mūzikas baudītājs nevar tajos saklausīt citātus no viņam zināmā kultūras mantojuma.
Mājās klausos mūziku tikai vinila platēs, un mašīnā abonēju Apple Music, lai varētu mūziku ērti klausīties auto un sekotu līdzi jaunumiem. Straumēšanas platformas tu abonē kā telefona rēķinu, bet platēs klāt nāk vizuālais aspekts, klausīšanās pieredze, process, kuram pievērš lielāku uzmanību. Plate dod. Klausoties to katru dienu, mainās uztvere: ne velti šis formāts ir izdzīvojis tik daudzus gadu desmitus.
Mūzika, kurai jābūt patiesai, un izdevējs, kuram jāieklausās
— Esmu kolekcionārs, man patīk diezgan dažāda mūzika, jo tas taču ir stāsts par emocijām, sajūtām, noskaņām. Piekrītu Djūka Elingtona un Reja Čarlza teiktajam, ka ir vai nu laba mūzika, vai slikta mūzika, katrā žanrā jābūt patiesam. Sekoju līdzi jaunai mūzikai, cenšos noķert pirmo iespaidu. Mājās virkne plašu, kuras ir jānoklausās. Katru dienu noklausos pāris skaņu plates. Reizēm sanāk spēlēt DJ setu 6 līdz 8 stundu garumā, iziet cauri divām somām ar platēm. Es nespēju iedomāties sajūtas, ja man šīs garās stundas būtu jāpavada, vērojot sīkus digitālus failus datora ekrānā.
Esmu vēsturnieks pēc izglītības, tāpēc vienmēr ir bijusi interese par vēsturi. Interesē ierakstu industrijas evolūcija, kā tā ir veidojusi un ietekmējusi sabiedrību. Kas ir skaņa, tās fiksēšana, tās pārdošana, kādi procesi to ietekmē un kādus tā ietekmē. Man patīk iedziļināties.
Svarīgi, lai klausīšanās ķīmija ir veiksmīga
— Tipiskais klausītājs, kurš varētu patērēt šo mūziku, droši vien, ir līdzīgs man, kas meklē mūzikā kaut ko priekš sevis. Staņislava ieraksts, piemēram, ir meditatīva mūzika ar folkloras iezīmēm, Toma ieraksts — dinamisks, meistarīgs, ar analogā ieraksta specifiku. Būtu lieliski, ja klausoties Jersika Records izdoto mūziku, kāds atklātu, ka arī šāds var būt džezs, un arī tas ir hip hops. Svarīgi, lai tā ķīmija ir veiksmīga.
Rietumu kultūrā klausītājam ir bagāža, kultūras mantojums, kur caur dažādiem filtriem — medijiem, vēsturiski izveidotajiem mūzikas nesējiem, industrijas aktivitātēm — ir veidota gaume. Audzināšana, vide, kurā esi izaudzis, iemāca arī klausīties mūziku, saprast noskaņas. Vai tie filtri pareizi strādā šeit, pie mums Latvijā? Internets, radio, televīzija, dīdžeji, dzīvie priekšnesumi — tas viss ir kopējs organisms, kas veido klausītāja gaumi. Lielākā sabiedrības daļa mūziku vispār neklausās, tāpēc, manuprāt, ir svarīgi, lai tajā brīdī, kad viņi mūzikai velta uzmanību, tā būtu kvalitatīva, vairāk rietumu kultūras tradīcijās balstīta, jo mūzikas industrija taču radusies tieši tur.
Jersikas ielas Vinila diena
— Jau ceturto gadu organizējam Jersikas ielas Vinila dienu — vinila kultūrai veltītu pasākumu ar tirdziņu un izglītojošu, muzikālu saturu. Katru gadu aicinām kādu lektoru, kurš pastāsta par interesantām ar vinilu saistītām tēmām. Jersika Records rašanās ir Vinila dienas nopelns.
Viss sākās pirms 6–7 gadiem Cēsu Zaļajā zālē, kultūras terasē, kur notiek koncerti un ir garšīgi burgeri. Pēc sava DJ seta terases atklāšanā ar īpašnieku Mareku Kaminski runājām un domājām, cik daudz ir tie cilvēki, no kuriem mēs iegādājamies ierakstus, ka varētu uzrīkot tādu nelielu vinila tirdziņu, kādus gadiem rīko rietumos. Pirmajā pasākumā bija diezgan labs apmeklējums, un tieši no apmeklētājiem nāca iniciatīva šādu pasākumu rīkot Rīgā. Šeit pieslēdzās trešais Vinila dienas organizators Vilis Misa, kura dzīvokļu mājas pagalmā ar īpašnieka laipnu atļauju jau ceturto gadu organizējam Jersikas ielas Vinila dienu.
Leibls kā ģimene: vēlos izdot to, ko gribās klausīties pašam
— Vēlos plates formātā ieskaņot manas paaudzes mūziķus — tos, kuri ir mācījušies labās Eiropas skolās, sadraudzējušies ar vienaudžiem, veidojuši kopējus projektus. Jūtu, ka Latvijā tagad gaisā ir daudz labas mūzikas. Vēlos, lai pēc kādiem 10, 20 vai 50 gadiem kāds vinila frīks kastē atrastu šīs plates, atklātu sev labu mūziku un novērtētu, ko mēs te darījām. Ir izdoti džeza mūzikas ieraksti, bet gribās, lai ir izdevniecība ar identitāti. Centīšos šo sakārtot, un tad iepazīstināt ar katalogu arī klausītājus ārzemēs. Ir jau plāns nākamajām platēm.
Galvenais kritērijs — kādu plati gribētos dzirdēt sev pašam, kas patīk. Neizslēdzu kādus kompromisus, bet tomēr. Leiblam ir jāveidojas kā ģimenei. Lieliski būtu ierakstīt arī sevi jau pierādījušus, pieredzējušus un zināmus Latvijas džeza mūziķus, bet radot apstākļus, lai viņi izpaužas kādā neierastākā veidā, paver kādu savu radošo šķautni, kas iepriekš nav tik labi sadzirdēta. Šobrīd gatavas ir divas plates, katra 500 eksemplāros. Ir studija — LokoMotiv Room. Protams, skatos uz Eiropu, meklēšu iespējas. Apzinos, ka lai uz tevi kaut cik nopietni skatītos, ir jābūt vismaz 10–20 ierakstiem katalogā, bet ar kaut ko ir jāsāk. Tas sākums ir šeit, tagad, un man prieks, ka kopiena to atbalsta.