LOCOMOTION! — viens no gaidītākajiem šī gada džeza albumiem

Toms Lipskis par drosmīgiem lēmumiem: Toma Rudzinska un Gerharda Orniga ieraksts mūsdienām neierastā vinila formātā

Ar lielu ažiotāžu tika gaidīta šī albuma publiskošana, ņemot vērā faktu, ka tas tiek izlaists vinila formātā. Latvijā mūsdienu džeza aprindās šāds formāts līdz šim nav publiskots vismaz pēdējo 20 gadu laikā. Ierakstā piedalās tādi mūziķi kā Toms Rudzinskis, Gerhard Ornig, Andris Buiķis un Pat Cleaver, kuri sevi līdz šim ne reizi vien ir apliecinājuši Eiropas džeza skatuvē. Zinot vinila formāta ieskaņošanas noteikumus, kas ietver ierobežotu ierakstīšanas reižu skaitu un stipri limitētas pēcapstrādes iespējas, mūziķi pieņem drosmīgu lēmumu — demonstrēt savu meistarību, bez iespējas notušēt nepilnības ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību. Visi šie mūziķi ir augstas klases profesionāļi, tādēļ nebija ne mazāko šaubu, ka viņi ar šo uzdevumu lieliski tiks galā.

Albums sastāv no Gerhard Ornig un Toma Rudzinska skaņdarbiem. Līdz šim viņu dzirdētās kompozīcijas citos projektos arī šajā reizē lika nojaust, ka muzikālais materiāls varētu būt visai sarežģīts, kas iepriekš minēto vinila ieskaņošanas nosacījumu ziņā uzliek papildus slogu pašiem mūziķiem.

Pirmais skaņdarbs — Gerhard Ornig komponētais Sus rakstura ziņā tiešā veidā sasaucas ar albuma nosaukumu Locomotion!. Pūšaminstrumenti ataino lokomotīves kustības uzsākšanu, savukārt Andra Buiķa virtuozā bungu spēle veido ekspresīvu grūvu, ar kura palīdzību pārliecinoši tiek uzņemts lokomotīves kurss, kurš vienlīdz intensīvi un pārliecinoši tiks ieturēts visa albuma garumā.

Toma Rudzinska skaņdarbā Clouds paradās Tomam līdz šim raksturīgie kompozīcijas elementi kā poliritmija, harmoniskā daudzveidība. Jau ar pirmajām notīm priekšplānā izvirzās pūšaminstrumentu saspēle, kas šoreiz atspoguļojas nevis līdz šim ierastajā ritmiskā unisona divbalsībā, bet gan katram pildot savu funkciju.  

Katrā albuma skaņdarbā ir kāds elements, kas uzņemas lomu telpas aizpildīšanā. Gerhard Ornig skaņdarbā Wols tās ir bungas, kuras dažbrīd šķietami izvirzās priekšplānā. Kopumā ļoti izturēta kompozīcija, kurā pūšaminstrumentu replikas savstarpējā dialogā viena otru veiksmīgi papildina.

Gerharda kompozīcijas Siebener.Der.1 sākumā tiek izcelta ritma grupas saspēle, kas arī citviet albumā tiek izmantota kā viens no šī mūzikālā sastāva trumpjiem. Kontrabasista Pat Cleaver un bundzinieka Andra Buiķa saspēle ir nevainojama, ņemot vērā katra instrumentālista individuālo meistarību gan tehniskajā, gan arī skaņas veidošanas ziņā.

Skaņdarbā Glitch Toms Rudzinskis kā komponists ir izpaudies, parādot savas vienas no raksturīgākajām komponista iezīmēm: rotaļīgās, nedaudz saraustītās melodijas, kas balstās uz grūvīgu salikto taktsmēru fundamentu. Šī skaņdarba tēma sastāv no vairākiem neparedzētiem momentiem, kas iepriekš nebija tik ļoti novērojams fakts Rudzinska daiļradē. Taču šo elementu palīdz izcelt Andra Buiķa elastīga bungu spēle, kas šajā mūzikā ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem.

Savukārt Gerharda skaņdarba Morsing sākumā harmoniskā telpa tiek atstāta tukša. Sākoties kompozīcijai, basa pedal point elementam pa virsu slāņojas atonālas frāzes pūšaminstrumentu izpildījumā. Brīžiem šķiet, ka harmoniskā iztēle ir atstāta paša klausītāja ziņā. Taču, skaņdarbam attīstoties, harmonija kļūst skaidrāka. Solo posms gan iezīmējas ar harmonisko plānu, kurš brīžiem tiek atstāts ne tikai klausītāja, bet arī paša solista iztēlē.

Arī pēdējais skaņdarbs atgādina lokomotīvi, kas pamazām uzņem savu kursu un dodas ceļā, atkal sasaucoties ar albuma nosaukumu. Te gan nelielas atblāzmas ir dzirdamas no Marius Neset kompozicionālās valodas, kad pāri stabilajam grūvam ritma sekcijas izpildījumā pa virsu slāņojas nekvadrātiskas ostinato figūras pavadījuma vidusslānī, kurām, savukārt, pa virsu slāņojas melodija, šajā gadījumā arī solo posms.

Klausoties šo albumu, jūtama ne tikai instrumentāla, bet arī kompozicionālā saspēle starp Tomu Rudzinski un Gerhardu Ornigu. Kompozicionālā valoda šķiet savstarpēji diezgan līdzīga, kas visa albuma garumā viena otru papildina. Priecē arī šī albuma harmoniskā daudzveidība, kas ir labi sadzirdama par spīti tam, ka ierakstos nepiedalās neviens harmoniskais isntruments. Te nu jāuzteic kompozicionālā meistarība, kas atsevišķos skaņdarbos harmonijai ļauj izvirzīties priekšplānā, šajā ziņā izmantojot minimālus resursus, vai arī parādot to ar attiecīgajām melodiskajām līnijām katra instrumenta spēlē.

Šis noteikti ir viens no spēcīgākajiem mūsdienu modernā džeza albumiem Latvijas džeza skatuvē. Atliek tik ar nepacietību gadīt, uz kādām vēl radošām darbībām vinila plašu izdevniecība Jersika Records arī turpmāk mudinās Latvijas šī brīža aktīvo džeza mūziķu paaudzi.