Pievieno pasākumu

Ievadi savu e-pastu, lai reizi nedēļā saņemtu džeza notikumu afišu visā Latvijā, kā arī vairākas reizes gadā lasītu džeza žurnālu.

Lasīt žurnālu

Apvienība Wise Music Society sāk veidot elektronisko žurnālu par Latvijas (un ne tikai) džeza dzīvi. Lasi jaunu numuru te!

Edgars Cīrulis par albumu, ko grūti ievietot kādā kategorijā


Dažādas muzikālas pasaules, neierastas instrumentu kombinācijas, atjautīgas kompozīcijas tehnikas ar etnomūzikas odziņu — «Op.2»

Edgars Cīrulis
Ripley

Stanislav Yudin & Asnate Rancane — «Op. 2»

Staņislavs Judins un Asnate Rancāne ir apvienojuši dažādas muzikālas pasaules, neierastas instrumentu kombinācijas un ļoti atjautīgas kompozīcijas tehnikas, lai radītu iespaidīgu pētījumu par etnomūzikas interpretāciju. Albumā mijas tik daudz dažādu žanru un stilu, ka gandrīz neiespējami to ievietot kādā rāmī.

Albums satur 8 skaņdarbus, katrs no kuriem ir balstīts uz melodijas vai teksta no kādas tautas folkloras bagāžas. Šī melodija tiek aranžēta, apdarināta un transformēta, lai paspilgtinātu tās ieceri, vai tieši pretēji — parādītu to citā gaismā.

Mūs albumā ieved ar titulskaņdarbu «Op. 2». Tā ir 6 minūšu gara minimālistiska meditācija, kur saspēlējas varens un plašs “kontrabasu orķestris” un Asnates dimdošā, ilgpilnā balss. Pateicoties Staņislava meistarīgajai cilpošanas tehnikai (paņēmiens, kurš ļauj ierakstīt īsus muzikālus fragmentus, kas atkārtojas noteiktā laika intervālā) un viņa absolūtajai kontrolei pāri kontrabasam un tā spēles paņēmieniem, instruments skaniski atgādina stīgu orķestri, kur gan diriģents, gan mūziķi ir viens cilvēks. Šī gandrīz neierobežotā skaņukrāsu palete ir viņa rokās gan šajā skaņdarbā, gan sekojošajā mūzikā un tas arī ir viens no nosacījumiem, kas padara šo mūziku tik īpašu un inovatīvu.

Klausītājs skaņdarba laikā tiek vadīts cauri ciklam, kur katrā daļā mūsu uzmanība tiek vērsta citā virzienā, vai nu uz Asnates vareno etnisko melodiju, kas ietver ļoti pirmatnēju misticismu, vai Staņislava sērojošo kontrabasa melodiju, kas brīžiem met atsauces uz 20. gs krievu akadēmiskās mūzikas tradīciju. Epizodes mijas un sasaucas savā starpā, līdz beidzot «Op.2». noslēgumā abas balsis satiekas ārpasaulīgā un pat nedaudz spokainā unisonā.

Konceptuāli līdzīgi albumā ir vēl divi skaņdarbi — Cik Dziļa Jūra un Ja na torče. Taču katrs no tiem to pagriež nedaudz savādākā virzienā. Cik Dziļa Jūra izklāstīta tēmas un variāciju formā, kur katrā variācijā tiek veikta vai nu kāda izmaiņa pavadījumā vai arī nomainīts melodiskais fokusa punkts. Šeit arī tiek piesaistīti papildus instrumenti — kokle un vijole.

Turpretim Ja na torče iesākas kā poētisks dziedājums, ko pavada vieglas, caurspīdīgas kontrabasa skaņas, kas gandrīz it kā karājās gaisā. Ar katru nākamo pantu skaņdarbs aug plašāks un piepildītāks, pievienojot vēl slāņus ar kontrabasa skaņām, zvaniņiem un balsīm. Autori mūzikā nebīstās izmantot pauzes, pēkšņus dramatiskus pagriezienus un drosmīgas nošu izvēles melodijās, kas neļauj mūzikai kļūt paredzamai.

Ne Bet Kokia ir sirdi lauzoša lietuviešu melodija par nelaimīgu mīlestību, un Asnates balss izcili iemieso šo sāpju pilno varoni. Cauri nolemtībai un skumjām ir iespējams dzirdēt nosvērtību, pārliecību un mieru. Brīžiem tā atgādina klusu lamentāciju, izpildītu kā baznīcas korāli. Staņislavs meistarīgi veido bagātīgu harmonisko faktūru, plašu kā jūra, lai pabalstītu Asnates melodiju.

Ripley

Kā spēcīgs kontrasts līdzšinējam materiālam nāk Ganu dziesma. Staņislavs un Asnate paplašina instrumentāriju ar dažādām perkusijām, soprāna saksofonu un stabulēm, iekļauta izteiktāka ritma klātbūtne. Skaņdarba struktūra atgādina sava veida rituālu, kurš pamazām risina sevi uz priekšu. Pulsējoša, atvērta harmonija, konstants perkusiju burdons, melodijas, kas vijās starp balsi, stabulēm un soprāna saksofonu — tas viss ieved klausītāju transveidīgā stadijā, kur impulsi nāk no visiem virzieniem vienlaikus.

Otrais perkusiju un pulsāciju mijiedarbes iedvesmotais skaņdarbs albumā ir Saulīte. Šeit mūsu ausis priecē ne tikai līdz šim albumā nedzirdēti akustiski, bet arī elektroniski instrumenti. Skaņdarbs uz īsu mirkli atsvaidzina naratīvu ar naivu un sirsnīgu melodiju. Taču harmoniskā faktūra un pavadījums neļauj mums aizmirst tieši cik ļoti introspektīvs ir šis albums. Tas nevienu mirkli neatkāpjas no eksperimentācijas un ceļojuma turpināšanas drosmīgā virzienā.

Albums noslēdzas ar diviem skaņdarbiem, kas ļoti izceļas uz iepriekšējo fona. Vērts pieminēt, ka albuma secīgums ved mūs cauri ļoti loģiskam stāstam un pirms grandiozā fināla, mēs pieturam Rusalki?. Tā ir īsa, sireāla epizode, kur atmosfēru nostāda ūdens skaņas, meitenes smiekli. Rotaļīgas stabules un vizuļojošas kontrabasa virsskaņas šaudās varoņa galvā, kā simts dažādas domas. Ainava, ko skaņdarbs glezno ir savāda, ekscentriska, taču aicinoša.

Inspiration — Visuvarens, visaptverošs un klātesošs. Bez robežām un formas. Skaņdarbs iemieso sevī spēku, kas ir pārāks par cilvēku. Grandiozās ērģeles un valdnieciskā balss man personīgi prātā atsauc atmiņas, kur stāvu kalna ielejā un tikpat kā uz manas delnas ir viss horizonts. Ļoti izcils nobeigums albumam, kuru saskatu, kā varoņa iekšējo ceļojumu savā domu pasaulē. Tas liecina par uzvaru vai arī pilnīgu padevību esībai un mirklim.

«Op. 2» ir ļoti unikāls albums un to grūti ievietot kādā specifiskā kategorijā. Uzskatu, ka tas ir izpelnījies savu vietu, savu nišu plašajā mūzikas informācijas laukā kā mākslas darbs, kas runā pats par sevi. Staņislavs un Asnate ir ieguldījuši milzīgu darbu, lai parādītu etnomūzikas nianses neierastos toņos un ietērpos.